Pēc karstā laika ūdens virsējo slāņu temperatūra Baltijas jūrā ir augsta, taču tas var veicināt tikai stiprākus lokālus negaisus, bet ne viesuļvētru, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Meteoroloģisko prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna.
Viņš medijos izskanējušo ziņu par iespējamu postošu viesuļvētru Baltijas reģionā sauca par nepamatotu, jo Igaunijas meteorologi, visticamāk, runājuši par stipriem negaisiem, kuru laikā var rasties lokāli virpuļviesuļi vai stipras vēja brāzmas, kas aptver pavisam nelielas teritorijas, bet ne plašu viesuļvētru, kā tropu reģionos, piemēram ASV krastos.
Ja pēc karstā laika mūsu reģionā strauji ieplūdīs vēsāks gaiss, tad var veidoties negaisi un siltā jūras virsma var būt enerģijas avots, lai izveidotos stipri negaisi, taču virpuļviesuļiem un spēcīgām vējš brāzmām vajadzīgi vēl citi apstākļi, lai veidotos.
Ja vasaras otra puse arī būs silta un ūdens līdz rudenim saglabāsies silts, tad gaisam kļūstot arvien vēsākam, virs jūras pat bez negaisa var veidoties, tā sauktie, ūdensstabu, kad pavisam šauri, tikai pāris metru plati, virpuļi paceļ gaisā ūdens stabus. Tie gan nav pārāk bīstami, jo sasniedzot zemi uzreiz izzūd. Tādus pēdējos gados arvien biežāk novēro Liepājas pusē, bet ne tādēļ, ka parādība notiktu biežāk, bet tādēļ, ka mūsdienu tehnoloģijas palīdz skatus iemūžināt un izplatīt to internetā.
Ūdens temperatūra Latvijas piekrastē trešdienas rītā bija no +18 līdz +25 grādiem un Baltijas jūras centrālajā daļā ūdens temperatūra ir ap +20..+23 grādiem, liecina LVĢMC un Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta dati.
Speciālisti arī norāda, ka tik karstā un mitrā laikā, kā ir šajās dienās, spēcīgi negaisi, kas izraisa lokālas vētras, var veidoties ļoti pēkšņi. Var prognozēt aptuvenu laiku un reģionu, kur negaiss radīsies, bet nav iespējams laicīgi prognozēt, kurā vietā tieši negaiss būs postošs. To var paredzēt tikai tad, kad negaiss jau izveidojies un ar meteoroloģiskā radara novērojumiem, sekojot tā attīstībai un virzībai, skaidri paredzēt postoša negaisa uznākšanu konkrētā vietā var labi, ja pārdesmit minūtes iepriekš.
Jau vēstīts, ka naktī uz trešdienu Liepājas pusē plosījās negaiss, kur laikā bija stipras vēja brāzmas, intensīva zibeņošana un nolija aptuveni trešdaļa mēneša normas - 23,5 milimetri lietus.
Baltijas jūrā lielā karstuma dēļ jau tuvākajā laikā iespējama postoša vētra un plūdi, ziņoja Igaunijas medijs «Postimees».
Klimatologs Andress Tarands skaidro: ja jūras ūdens temperatūra pārsniegs +26 grādus, tas radīs vētrai nepieciešamo enerģiju. Tāpat vētru veidošanos var veicināt auksto un karsto gaisa masu mijiedarbība.
Jūras akadēmijas pasniedzējs Arvo Takings piekrīt, ka esošajā situācija spēcīgas vētras veidošanās ir visnotaļ iespējama. «Lieta tāda, ka vētra veidojas auksto un karsto gaisa masu mijiedarbībā. Ja temperatūru atšķirība ir ļoti ievērojama, veidojas gaisa straumes, kas var kļūt par iemeslu vētrai,» sacījis eksperts.
Takings norāda, ka pamatīga vētra vasarā karstā laika dēļ Igaunijas piekrastē bijusi 1967. gadā. Postošās vētras vēja ātrums sasniedza 43 metrus sekundē.