Eksperti: paziņojums par naudas nemaksāšanu ķīlnieku sagrābējiem, iespējams, bija pārsteidzīgs

FOTO: Scanpix/Reuters

Latvijas valdības paziņojums par naudas nemaksāšanu Latvijas pilotu nolaupītājiem Sudānā ķīlnieku krīzes pirmajā nedēļā, iespējams, bija pārsteidzīgs, tā uzskata LNT raidījuma «Top 10» aptaujātie eksperti.

Publiski paziņojumi «izpirkuma naudu nemaksāsim», vēl nenozīmē, ka tā patiešām arī notiks, telefonintervijā LNT «Top 10» norāda Krievijas ģenerālprokurora palīgs Mihails Rjabko, kuram ir vairāk nekā 10 gadus ilga pieredze ķīlnieku krīžu risināšanā.

«Tas vairāk domāts masu informācijas līdzekļiem, nostāja, ka mēs ar bandītiem uz pārrunām neejam, bet īstenībā - kur likties, citādi taču cilvēki ies bojā. Parasti maksā,» sacīja Rjabko.
Lai panāktu ķīlnieku atbrīvošanu, esot jāiet uz jebkādiem kopromisiem, jo otros svaru kausos ir cilvēku dzīvības. Taču paziņojumi «mēs nemaksāsim!» var arī būt bīstami, jo var padarīt noziedzniekus nervozus, un rezultātā ciest ķīlnieki.

«Iznāk, ka kādam tie ir politiskie lozungi, bet cilvēki taču cieš, viņi taču tur atrodas un es nedomāju, ka viņiem ir pārāk jautri. Nekādā gadījumā nedrīkst rakstīt, ka mēs ar bandītiem uz pārrunām neejam. Nu, kā neejam!? Cilvēki taču cieš! Ko nozīmē neejam?! Ejam un sarunāsimies! Vajadzēs - naudu savāksim!» skaidroja Rjabko.

Arī kādreizējais premjers un ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzskata, ka Latvijas valdība, iespējams, pārsteigusies.

 «Uzreiz atklāj visas kārtis, samazina sarunu diapazonu, variācijas kļūst mazāk. Tas, ka valsts principā paziņo: mēs nemaksāsim, tas ir princips. Bet tas nav jāpiemēro katrā konkrētā gadījumā. Labāk atstāt durvis vairāk vaļā sarunām,» sacīja Birkavs, kurš ir bijušo valdību pārstāvjus apvienojošā Madrides kluba misiju vadītājs Austrumtimorā, Austrumāfrikā un Vidējos Austrumos.

Pētot ķīlnieku krīžu iznākumus, Birkavs secinājis, ka lielākoties tās tiek atrisinātas veiksmīgi, un tas dod pamatu cerībai, ka arī Latvijas pilotiem briesmas nedraud.

Profesionāļi apgalvo, ka Sudānā ir diezgan liels pilotu trūkums, līdz ar to, iespējams, ka piloti ir vajadzīgi, lai pārvadātu kādas nelegālas kravas – narkotikas vai ieročus. Tādā gadījumā pēc padarītā darba viņus var arī atbrīvot. Bet tas ir tikai minējums.

Ķīlnieku krīzes praksē tiek risinātas dažādi – tās var būt sarunas profesionāla pārrunu eksperta vadībā, tā var būt arī militāra atbrīvošanas misija. Divu vienādu situāciju nav. Katrs gadījums ir individuāls. Tomēr šādās lietās ātru risinājumu nav, atzīst abi eksperti. Jo vairāk tādēļ, ka Sudāna ir desmitā lielākā valsts pasaulē.

Portāls «Kas Jauns?» raksta, ka, iespējams, viens no nolaupītajiem Latvijas pilsoņiem ir bijušais Gaisa spēku kapteinis. Viņa vārds netiek nosaukts, bet rakstā citēti fragmenti no viņa sniegtajām intervijām. Ievadot šīs frāzes meklētājā, izrādās, ka to autors ir helikoptera pilots Artjoms Nalbandjans. Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija atsakās komentēt, vai viens no ķīlniekiem tiešām ir Nalbandjans, bet zvanot uz viņa tālruni, skan automātiskais atbildētājs.

LNT «Top 10» pie mobilo sakaru operatoriem noskaidroja, ka gadījumā, ja adresāts nav sasniedzams un atrodas ārzemēs, latviski atbilde skan divos gadījumos: vai nu telefons ticis izslēgts, atrodoties sasniedzamības zonā, vai tad, ja adresātam bijis pārāk liels ienākošo zvanu skaits. 

Uz augšu