Tuvākajās dienās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki premjeram un Ģenerālprokuratūrai sola iesniegt informāciju par KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša prettiesisku rīcību, žurnālistiem otrdien pēc Alekseja Loskutova vadītās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdes paziņoja KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe.
Viņa norādīja, ka KNAB darbinieki fiksējuši desmitiem faktu par biroja priekšnieka, viņasprāt, prettiesisku rīcību.
Savukārt biroja vadītājs Vilnītis žurnālistiem pēc sēdes sacīja, ka birojs turpina strādāt. Tāpat viņš padotos aicināja beigt nodarboties ar demagoģiju un sākt beidzot pilnvērtīgi strādāt.
Vilnītis attiecībā uz KNAB struktūru rīkojoties saskaņā ar likumu. Konceptuāli starpinstitūciju komisija ir atbalstījusi izmaiņas birojā, un Vilnītis pagaidām neredzot vajadzību kaut ko mainīt.
Viņš gan skaidri neatbildēja, vai viņa priekšlikumi, ko premjers uzdevis līdz 6.decembrim iesniegt, par KNAB struktūras jauna modeļa izstrādi atšķirsies no iepriekšējiem biroja struktūras plāniem. «Turpinot šo darbu, mēs jau sīkāk, tā, kā būs prasīts rezolūcijā, sniegsim premjeram informāciju.»
KNAB iekšienē darbs joprojām notiekot, un lielākā daļa biroja darbinieku veic savus pienākumus. Pārmetumus viņš sauc par emocionālām diskusijām.
«Es aicinātu vēlreiz attiecīgās amatpersonas beidzot sākt strādāt un nenodarboties ar demagoģiju,» viņš uzsvēra, amatpersonu vārdus gan atsakoties konkretizēt.
Strīķe žurnālistiem vēlreiz apliecināja - kamēr būs iespēja birojā rezultatīvi strādāt, tik ilgi viņa pildīs savus pienākumus. Tiklīdz šādas iespējas vairs nebūs, palikšanai amatā nebūs vairs jēgas. Pašlaik, pārvarot šķēršļus, birojam izdodoties vairāk vai mazāk sekmīgi strādāt.
Viņa apzinās, ka ir pienākums pret sabiedrību un tiks turpināta izmeklēšana ne tikai «Latvenergo» lietā, bet arī citās iesāktās lietās. «Ja to pienākumu nebūs iespējams pildīt, tad kāpēc tur sēdēt un atrasties,» viņa sacīja.
Uz Vilnīša repliku par nodarbošanos ar demagoģiju Strīķe atbildēja, ka tiekot strādāts, neskatoties uz to, ka brīvais laiks veltīts, lai pārvarētu Vilnīša uzliktās grūtības. «Daudz ko esam apguvuši no šķēršļu pārvarēšanas,» ar nelielu ironiju teica Strīķe.
Šķēršļi esot visdažādākie, un informācija uz 60 lappusēm tiks iesniegta premjeram un ģenerālprokuroram. Vēstule premjeram un ģenerālprokuroram gan neesot paziņojums par nozieguma izdarīšanu, bet ziņojums par prettiesisku rīcību, kuru veicis Vilnītis.
Ziņojumā būs minēti aptuveni 70 fakti, kurus biroja darbinieki atzinuši par pretlikumīgiem un prettiesiskiem, un tie ir pamatoti ar dokumentiem. Kas ir šie fakti, Strīķe plašāk nekomentēja.
Lai arī sākotnēji komisijas sēde bija plānota atklāta, tā tomēr tika pasludināta par slēgtu, un kuplais žurnālistu bariņš teju divas stundas bija spiests gaidīt aiz durvīm.
Caur durvīm dzirdamās paceltās balsis liecināja, ka komisijā valdīja saspringta atmosfēra. Īpaši izcēlās virsprokurors Arvīds Kalniņš, kura vadībā īpaša komisija vērtēs Vilnīša rīcības tiesiskumu. Skaidri gan nebija saklausāms, ko tieši Kalniņš teica, taču, iznācis no sēdes, viņš izskatījās nikns un uzbudināts.
«Man nepatīk tas, ka tiek publiski pausti viedokļi pēc analīzes, kuras apakšā varbūt nemaz nav. Varbūt ir, bet, ja mēs runājam par skaļiem procesiem, par neskaļiem procesiem, kaut kādā veidā ir jāsaprot, kas ir skaļš process, kas nav skaļš process,» vairāk runādams ar sevi, Kalniņš paņēma jaku un devās prom.
Loskutovs žurnālistiem pastāstīja, ka viņa vadītā komisija nav guvusi pārliecību, ka Vilnīša iecerētā reforma ir vērsta uz to, lai padarītu darbu birojā efektīvāku un kvalitatīvāku. To, vai Vilnītis nodarbojas ar kaitniecību, Loskutovs nekomentēja, taču piebilda, ka soģa funkcijas nevēloties uzņemties.
Komisijas kopējais iespaids ir, ka situācija birojā nav saistīta ar amatpersonu personīgajām ambīcijām, bet skar būtiskus korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumus.
Vilnītis komisijas sēdē tā arī nav varējis paskaidrot, kādas viņš iecerējis strukturālās izmaiņas. Par to, vai Vilnītis vispār spēj vadīt KNAB, esot jāatbild Kalniņa vadītajai komisijai.
Loskutova komisija aicināšot Vilnīti vēlreiz informēt komisiju par reformas niansēm, jo pagaidām KNAB priekšnieka sniegtā informācija ir bijusi nepietiekama, lai izdarītu īstus secinājumus, «cik tas viss ir labi vai slikti». Ar biroja darbinieku paziņojumu, kurā norādīts uz Vilnīša prettiesisko rīcību, Loskutova vadītā komisija arī vēlēšoties iepazīties.
Viens solis gan komisijas diskusijās iezīmējies, proti, Vilnītim ir jāpilnveido iekšējā komunikācija, jo, kopš Vilnītis vadot biroju, nav bijušas kopīgas sapulces.
Jau vēstīts, ka komisija virsprokurora Arvīda Kalniņa vadībā vērtēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Normunda Vilnīša rīcības tiesiskumu. To žurnālistiem pēc tikšanās ar KNAB vadību pavēstīja premjers Valdis Dombrovskis («Vienotība»).
Vērtējot esošo situāciju KNAB, kas ietver gan biroja vadītāja izstrādātos pretrunīgos KNAB reorganizācijas plānus, gan biroja vadības un darbinieku konfliktus ar Vilnīti, premjers uzskata, ka šādos apstākļos tiek negatīvi ietekmēta KNAB reputācija un palielināti korupcijas apkarošanas riski.
Lai apturētu situācijas pasliktināšanos un rastu risinājumus turpmākai KNAB darbībai, Dombrovskis iesniedzis rezolūciju KNAB vadītājam un parakstījis rīkojumu par grozījumiem starpinstitūciju komisijas sastāvā un uzdevumos KNAB situācijas vērtēšanai.
Jaunais komisijas sastāvs izveidots, lai izstrādātu priekšlikumus par biroja struktūras jauno modeli un izvērtētu biroja priekšnieka atsevišķu lēmumu un faktiskās rīcības tiesiskumu un atbilstību valsts interesēm un demokrātiskās pārvaldes principiem.
Komisijai līdz 2011.gada 10.janvārim premjeram jāiesniedz iepriekš minēto jautājumu vērtējumi un priekšlikumi situācijas risināšanai.
Savukārt Vilnītim ar rezolūciju uzdots līdz 6.decembrim sagatavot priekšlikumus KNAB struktūras jauna modeļa izstrādei un iesniegt tos premjeram, pirms tam izskatot tos biroja padomē un saskaņojot ar jauno starpinstitūciju komisiju.
