Valsts prezidents Valdis Zatlers ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu apsprieda pilnu divpusējo attiecību jautājumu spektru, tostarp vēsturi un krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokli Latvijā.
Medvedevs ar Zatleru runā gan par vēsturi, gan par krievvalodīgo stāvokli Latvijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ar Latvijas prezidentu mēs apspriedām visdažādākos jautājumus - mēs runājām par ekonomiku, par humanitāro dimensiju, kultūras saitēm, protams, mēs runājām par vēsturi, kura ir pietiekami sarežģīta un kura līdz šim bieži neveicināja starpvalstu attiecības un tuvināšanos. Mēs runājām par nākotni. Mēs esam vienoti uzskatā, ka starpvalstu attiecību nākotne ir atkarīga no mūsu tautu vēlmēm attīstīt labas attiecības un to cilvēku politiskā brieduma, kuri ir pie varas. Tieši viņiem ir jāsaprot, ka labāk ir sarunāties, nevis nesarunāties, labāk tikties, nekā netikties,» norādīja Medvedevs.
Pirmdien pēc tikšanās, kas ieilga aptuveni par pusstundu, prezidenti paziņoja arī par kopīgas vēsturnieku komisijas izveidi. Krievijas prezidents norādīja, ka vēstures jautājumi jāatstāj «akadēmiskajām aprindām». Viņš atzina, ka vēstures jautājums ir ļoti sarežģīts un ne vienmēr abu valstu viedokļi saskan.
Tāpat Medvedevs apliecināja, ka vēsturnieku komisijai būs piekļuve arhīviem, kas līdz šim nebija pieejami.
«Jā, mūsu valstīm ir dažādi viedokļi par vēstures jautājumiem [..] Galvenais, ka mēs ar prezidenta kungu pavisam atklāti runājām par šiem jautājumiem. Mēs runājām par vēsturiskām problēmām, kuras mūsu valstīs tiek vērtētas dažādi - tie ir Otrā pasaules kara notikumi [..] Mums jāskatās vēsturiskajai patiesībai acīs,» sacīja Medvedevs.
Vienlaikus viņš atzina, ka vēsturi un politiku pilnībā nevar nošķirt, tādēļ ir būtiski sarežģītos jautājumus apspriest arī speciālistu līmenī.
«Mūsu attiecībās nevar līdz galam nošķirt vēsturi un politiku. Ja vēsturi sāk politizēt, tad, visticamāk, tas apstādina dialogu un izraisa savstarpēju aizvainojumu un nepatiku,» uzsvēra Krievijas prezidents, norādot, ka tas attiecināms ne vien uz Krievijas un Latvijas attiecībām, bet arī citām valstīm.
«Šeit ir jārunā atklāti, neslēpjot sarežģītos jautājumus kaut kur dziļumā, bet jāspriež kompetentu speciālistu līmenī, ne tikai politiķu vai parlamentāriešu līmenī. Vēsturiskam dialogam ir jābūt tādam, lai tas palīdzētu politiķu attiecībām,» teica Krievijas prezidents.
Uz jautājumu par cittautiešu stāvokli Latvijā Medvedevs atbildēja, ka šis jautājums jāuzdod ne viņam, bet Latvijas prezidentam. Taču viņš turpināja, sakot, ka izprot sarežģīto Latvijas ģeopolitisko situāciju, taču Latvijai agri vai vēlu būs jāpieņem lēmumi attiecībā uz nepilsoņiem.
«Latvijas prezidents man deva savu analīzi [..] tā ir sarežģīta tēma, jo šie cilvēki dzīvo Latvijā, un, kā es saprotu, grib dzīvot Latvijā [..] Mēs saprotam, ka tas nav vienkārši,» atzina Medvedevs.
Vēl viņš sacīja, ka pēdējā laikā abu valstu attiecības veidojušās salīdzinoši veiksmīgi, kam apliecinājums ir deviņu starpvalstu līgumu parakstīšana. Viņš īpaši uzsvēra, ka šo līgumu parakstīšana veicinās ekonomisko attiecību attīstību abu valstu vidū.