Eiropas Parlamenta deputāts un partijas «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (TB/LNNK) līderis Roberts Zīle ir sašutis par Ārlietu ministrijas bezdarbību attiecībā uz Zviedrijas ārlietu ministra paziņojumu par to, kas vainojams pie [s:36965], portālam «Apollo» pavēstīja TB/LNNK preses pārstāvis Rolands Pētersons.
«Zviedrijas ārlietu ministra Karla Bilta paziņojums par «Parex bankas» glābšanu kā galveno iemeslu Latvijas dziļajai ekonomiskajai krīzei ir klasisks gadījums, kas prasīja ātru un profesionālu Latvijas Ārlietu ministrijas pretreakciju,» uzskata Zīle.
Pēc viņa domām, Bilta paziņojumam trūkst ekonomiskās loģikas, un tas faktiski ir uzskatāms par nedraudzīgu žestu valstij, kuras nodokļu maksātāji ar lata kursa turēšanu un no tās izrietošo Eiropas izpratnē milzīgo valsts budžeta izdevumu samazināšanu, ir uzņēmušies galveno slogu Baltijas reģiona finanšu sistēmas glābšanai. Turklāt Latvijas valsts veiktā «Parex bankas» pārņemšana no pašu zviedru viedokļa bija būtisks solis, kas ļāva zviedru bankām izvairīties no daudz lielākiem zaudējumiem, nekā tās piedzīvoja.
«Pēc šāda paziņojuma Latvijas ārlietu ministram, pats mazākais, vajadzēja atjaunot iepriekšējā ministra Aivja Roņa ideju par kopīgas Latvijas un Zviedrijas parlamentu komisijas izveidi krīzes cēloņu analīzei,» atzīst Zīle. «Situācijā, kad zviedru «Swedbank» un «SEB» Latvijā izsniegto hipotekāro kredītu kopapjoms vairākkārt pārsniedza «Parex bankas» izsniegto kredītu apjomu, runāt par šo banku kā galveno vaininieku nekustamā īpašuma burbuļa un sekojošās krīzes izraisīšanā Latvijā ir vairāk nekā nekorekti.»
«Atsevišķu augstu Zviedrijas amatpersonu retorika, kas vērsta tikai uz Latvijas vainošanu krīzes dziļumā, diemžēl jau ir kļuvusi pastāvīga parādība. Turklāt jāņem vērā, ka zviedru nepamatoti negatīvā attieksme pret Latviju, kuru citur Eiropā slavē vai vismaz ar līdzjūtību uzlūko par ārkārtīgo smago budžeta lēmumu pieņemšanu, šobrīd rada Latvijai reālus ekonomiskos zaudējumus. Ir pamats uzskatīt, ka zviedru bankas šobrīd vienkārši atsakās kreditēt Latvijas tautsaimniecību, par ko liecina fakts, ka to kopumā atgūto un norakstīto kredītu apjoms ir lielāks nekā no jauna izsniegto kredītu apjoms,» uzskata Zīle.
