Politisko partiju apvienības «Vienotība» Saeimas deputāti iespējamos valsts budžeta izdevumu samazinājumus pamatā redz pensiju piemaksās un pabalstos, kā arī reformās izglītībā un veselībā. Savukārt papildus ieņēmumus varētu gūt no azartspēlēm un finanšu sektora, liecina frakcijas deputātu priekšlikumi, kuri nonākuši aģentūras LETA rīcībā.
Piedāvātās mazinājumu sfēras pārsvarā ir otra valdības partnera - Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) - ministru pārraudzībā.
Deputātu priekšlikumu apkopojums liecina, ka Dzintars Zaķis piedāvājis vērtēt nebanku kredītu aplikšana ar nodokli, dienesta auto nodokļa atlaižu piemērošanu veikt tikai zemniekiem saskaņā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, nevis Uzņēmumu reģistra datiem, kā arī ģimenes valsts pabalstu aizstāt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidēm.
Savukārt Ingrīda Circene piedāvājusi apspriest veselības aprūpes finansēšanas reformu, saīsināt iespēju saņemt darba nespējas lapu un pabalstu līdz diviem mēnešiem, pārskatīt valsts IT pasūtījumus, kā arī pārskatīt līgumu ar «Lattelecom», lai mazinātu apraides tarifus.
Silva Bendrāte piedāvājusi palielināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošiem bērniem, jo tas sekmētu diskusiju par valsts ģimenes pabalsta mērķētāku maksāšanu, piemēram, daudzbērnu ģimenēm.
«Izņemt no sociālā budžeta neatbilstošās izmaksas par darbstāžu līdz 1996.gadam, ko arī zaļzemnieki uzsver, un, kas ir arī sociālā budžeta ilgtspējas koncepcijā paredzēts. Sociālajās iemaksās šāds uzkrājums nav iezīmēts, tāpēc šīs izmaksas būtu loģiski paredzēt no pamatbudžeta. Tas varētu dot iespēju vieglāk atgriezties pie nosacījumiem piemaksas pie pensijas saņemšanai - darba stāžs un pensijas lielums. Savulaik tie bija 25 gadi, un pensija ne lielākā par tā laika 3 valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem. Šo var precizēt, izvērtējot, cik liela šobrīd ir padomjlaika pensionāru pensija. Manuprāt, tā varētu tagad būt 200 latu robežās,» norādījusi deputāte.
Pēc viņas domām, apsverams ir jautājums par strādājošo pensionāru pensijas daļas kādu nelielu, piemēram, 15%-20% samazinājumu. Kopumā ņemot, pensijas šogad palielināsies, jo apliekamajai daļai tiek ar šo gadu piemērots mazāks IIN – ne 26%, bet 25%.
Piedāvāts samazināt valsts apmaksāto slimības lapu termiņu no 6 līdz diviem vai trijiem mēnešiem, jo tad jau ir redzams, vai cilvēkam draud smagi veselības traucējumi - pārejoša vai paliekoša invaliditāte, šajā gadījumā jaunais pērn pieņemtais Invaliditātes likums paredz konkrētu kārtību, kā rīkoties. Atcelt piemaksas pie pensijām strādājošiem pensionāriem.
Lolita Čigāne piedāvājusi noteikt divu gadu ziedošanas aizliegumu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kur ietaupījums būtu aptuveni pieci miljoni latu, kā arī sašaurināt sabiedriskā labuma organizāciju definīciju. Jāsamazina novadu administratīvie aparāti nosakot, ka novada priekšsēdētājam var būt tikai viens vietnieks. Jāsamazina pagastu pārvalžu administratīvais aparāts, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas daudzos pagastos ir palicis nemainīgs, rosina deputāte.
Andris Buiķis piedāvājis palielināt finanšu stabilitātes nodevu komercbankām no 0,036% līdz 0,1%, līdz ar to pašreizējo 6,2 miljonu latu vietā tiktu iegūti 17,2 miljoni latu. Tāpat rosināts veikt veselības aprūpes finansēšanas reformu, ņemot vērā Circenes piedāvātās reformas, kā arī pārskatīt budžeta vietu skaitu valsts universitātēs un augstskolās, un samazināt to skaitu atsevišķās programmās, šādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus.
Pēc Ilmas Čepānes domām, var atņemt piemaksas pie pensijām (22 latus mēnesī), nestrādājošiem sākot vismaz no 400 latu lielas pensijas, bet strādājošiem sākot no 200 latu lielas pensijas. Šīs piemaksas nav tik ļoti aizsargājamas (no konstitucionālo tiesību viedokļa) kā pašas pensijas, norādījusi Čepāne.
«Budžeta pieņemšanas laikā es iesniedzu priekšlikumu, bet komisija neatbalstīja. ST spriedums neaizliedz pensijas samazināt vispār (5-10%), tikai tam jānotiek samērīgi un dodot pārejas periodu. Strādājošo pensionāru lielajām pensijām varētu piemērot progresīvo ienākuma nodokli (līdzīgi kā tas ir citās valstīs). Bērnu pabalsts nav jāmaksā turīgajām ģimenēm, kuras varētu aicināt līdz likuma grozījumiem no šīm piemaksām atteikties pašiem,» norādījusi deputāte.
Piedāvāta nodokļu pacelšana azartspēlēm un rosināts nepieļaut maksātnespējas garantiju fonda izkrāpšanu, manipulējot ar algu pacelšanu īsi pirms maksātnespējas, kā arī atbalstīta Circenes izstrādātā veselības reforma.
Ingūna Rībena rosinājusi ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Veselības pakalpojumu saņemšanā būtu jādiferencē nodokļu maksātāji un nemaksātāji, jāsamazina degvielas kontrabanda par 5%, kas ļautu papildus iekasēt 20 miljonus latu. Tāpat samazināt budžeta dotēto vietu skaitu dažādās specialitātēs, kas tiek apgūtas vairākās valsts augstskolās, panākot savstarpēju konkurenci. Samazināt pašreiz tērēto summu pakalpojumiem (14 miljoni latu), ko dažādas valsts iestādes izlieto pakalpojumu pirkšanai no malas (eksperti, grāmatvedības pakalpojumi u.c.).
Rībena arī piedāvā ministrijās likvidēt parlamentāro sekretāru amatus, pārskatīt nepieciešamību turpināt Latvijas Institūta darbību Ārlietu ministrijas paspārnē, ieviest 0,036% nodevu nekomercbanku kredītizsniedzējiem (ātrajiem kredītiem), kā arī palielināt finanšu stabilitātes nodevu komercbankām no 0,036% līdz 0,1%.
Pēc viņas domām, pensijām virs 600 latiem (četri iztikas minimumi) piemaksas būtu atceļamas. Piedāvāts likvidēt VA «Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra» sakarā ar to, ka tās funkcijas daļēji pārklājas ar Valsts Zemes dienesta funkcijām, un tas varētu pārņemt daļu no funkcijām, savukārt no daļas atteikties vispār. Koncentrējot tās vienā struktūrā, tiktu būtiski samazināti administratīvie izdevumi.
Lai samazinātu administratīvos izdevumus, varētu pievienot Valsts dzelzceļa administrācijai Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju. Lai samazinātu administratīvos izdevumus, likvidēt VA «Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra», funkcijas nododot kādai no IZM institūcijām.
Ansis Saliņš norādījis, ka, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, daudzi uzņēmēji izmanto uzņēmējdarbības formu, uz 8 mēnešiem nodarbinot cilvēkus, tad atbrīvojot no darba, kā tas ir darbā ar sezonālu raksturu, un pēc pāris mēnešiem tos pašus darbiniekus atkal pieņemot darbā, tādējādi šajā periodā izvairoties no nodokļu nomaksas. Veidojas situācija, kad no sociālā budžeta tiek vairāk līdzekļu izlietots šo cilvēku bezdarbnieku pabalstiem, nekā uzņēmēji par tiem ir iemaksājuši.
Tāpēc, lai situāciju risinātu, būtu nepieciešams pasekot un apzināt to darba devēju loku, kas šādi rīkojas un nodrošināt mehānismu, lai vismaz minimālās algas ietvaros tiktu veiktas nodokļu iemaksas budžetā par sezonālā bezdarba laiku.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, kad valsts augstākās izglītības iestādēs dublējas studiju fakultātes vai programmas. Lai ietaupītu līdzekļus, būtu lietderīgi koncentrēt tās vienas (vai vienas reģionālās) augstskolas ietvaros. Tas pats attiecināms arī uz koledžu programmām. Tas ļautu ietaupīt budžeta līdzekļus, izlietot tos efektīvāk un lietderīgāk, mazinātu administratīvās izmaksas attiecīgās studiju programmas nodrošināšanai un sekmētu kvalitatīvāku studiju programmas apguvi, piedāvā Saliņš.
Aivars Volfs norādījis, ka Saeimas autobāzes izdevumi kopumā ir 1,7 miljoni latu. Tā kā ir novērojams, ka autobāzes pakalpojumi tiek izmantoti maz un frakcijām piešķirto automašīnu faktiskā noslodze ir nesamērīgi maza, būtu lietderīgi pārskatīt autobāzes budžetu, vai nu samazinot transportlīdzekļu skaitu līdz līmenim, kādā faktiski tiek izmantoti to pakalpojumi, vai samazinot citas autobāzes izmaksas.
Savukārt Andris Caunītis norādījis, ka attiecībā uz ietaupījumu sociālajā budžetā būtu jāpārskata bezdarbnieku pabalstu lielums un laika periods, kādā tas tiek izmaksāts. Situācija, kad strādājošie labāk izvēlas saņemt bezdarbnieka pabalstu, nekā turpināt darba tiesiskās attiecības, nav normāla. Bezdarbnieku pabalsts maksājams ne lielāks kā minimālās algas apmērā un ne ilgāk kā 3-5 mēnešus no stāža.
Nepieciešams nodrošināt stingrāku kontroli, lai bezdarbnieki neturpinātu nelegāli strādāt. Lai palielinātu budžeta ieņēmumus, un arī ņemot vērā azartspēļu (arī nelegālu) biznesa izplatību spēļu zālēs un televīzijā, vajadzētu palielināt azartspēļu nodokli. Tāpat jāpalielina ieņēmumus no valsts kapitālsabiedrību peļņas un jāpārskata veids, kā valsts uzņēmumi veic ziedojumus dažādām valsts un privātajām organizācijām. Veicot strukturālās reformas, būtu lietderīgi Centrālo statistikas pārvaldi apvienot ar VID, Valsts nodarbinātības aģentūras funkcijas nodot pašvaldībai un pabalstu izmaksu VSAA. Smagākajos apstākļos ir jāapsver valsts kapitāldaļu pārdošana, uzskata deputāts.
Ingmārs Čaklais piedāvājis veikt veselības aprūpes finansēšanas reformu, kā to paredz Circenes virzītais veselības aprūpes reformas priekšlikums. Tāpat piedāvāts samazināt vai atcelt piemaksas lielajām pensijām un pārskatīt likumu «Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā», kas pašreiz pieļauj valsts līdzekļu izkrāpšanu.
Liene Liepiņa piedāvājusi palielināt atvieglojumu par apgādājamo līdz 120 latiem, iedzīvotājiem, kuriem ir mazāka alga, maksāt par pusdienām skolā (apmēram vienu latu par bērnu) un pirmsskolas vecuma bērniem bērnudārza ēdināšanas izdevumus vai līdz 20 latiem mēnesī, vienlaicīgi pilnīgi visiem atceļot astoņu latu valsts ģimenes pabalstu. Piedāvāts samazināt bezdarbnieku pabalsta saņemšanas laiku uz 3 mēnešiem, vienlaicīgi piesaistot visus iespējamos resursus - sociālo darbinieku, darba aģentūru, psihologu u.c. Šai darbībai jābūt ātrai un spēcīgai. Nepieciešams pārskatīt Nodarbinātības valsts aģentūras darbību, kura esot ļoti neefektīva.
Rasma Kārkliņa piedāvājusi dažādu sociālo funkciju deleģēšanu NVO, e-pārvaldes ieviešanu, kopīgās zāļu iepirkuma procedūras ar Igauniju un Lietuvu, mazināt birokrātiju uzņēmēju attiecībās ar Valsts ieņēmuma dienestu. Tāpat tiesu darbu paātrināšana, mazāk pārsūdzības instanču, mierizlīgumu veicināšanu un nepieļaut kavēšanas taktiku. Attīstīt pakalpojumu piekļuves punktus klātienē un neklātienē, attīstīt integrētu pakalpojumu sniegšanas kultūru (darba organizāciju), kas ļauj apmierināt iedzīvotāja pakalpojuma vajadzību vienuviet arī tad, ja tā sniegšanā ir iesaistītas vairākas institūcijas.
Ainārs Latkovskis piedāvājis paaugstināt nodokļus azartspēlēm vismaz līdz Igaunijas līmenim, Dzintra Hirša - izstrādāt būtiskākas priekšrocības nodokļu jomā personām, kurām ir bērni, bet, pēc Inas Druvietes domām, ietaupījums gūstams atbalstā sportam un augstiem sasniegumiem.
Janīna Kursīte-Pakule piedāvājusi lielāku akcīzes nodokli azartspēlēm, bet Uģis Rotbergs piedāvājis mēneša nodevas palielināšanu par vienu azartspēļu automātu. Transporta līdzekļu nodevas atlaides piemērošana būtu veicama tikai LAD reģistrētajiem «aktīvajiem zemniekiem», nepieciešama arī sabiedriskā labuma statusa pārskatīšana, izslēdzot ar profesionālā sporta atbalstu saistītās organizācijas, uzskata deputāts.
Ietaupījumi meklējami atlaižu nepiemērošanā ziedotājiem, «Latvijas Lotto», kā arī būtu jāveic ēnu ekonomikas apkarošana. Reformas jāveic arī Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldē, izglītībā, veselības aizsardzībā, labklājības un tiesu sektorā.
Ilze Vergina līdzekļus piedāvājusi meklēt Aizsardzības ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldībā, piemēram, kam, kādām funkcijām nepieciešami «Strautiņi» Alsviķu pagastā, Alsviķu novadā. «Pārskatot iepirkumus, kas publicēti internetā, šķiet, ka šajā ministrijā naudas netrūkst,» norāda deputāte.
Viņa piedāvā nenomāt valsts funkciju veikšanai telpas no privātpersonām vai juridiskām personām, pārskatīt valstij piederošos, izvērtēt iestādes darbinieku skaitu, salikt valsts funkcijas, pēc kurām nāk iedzīvotāji, vairākas kopā. «Vai nav absurdi, ja mežniecība atrodas pilī un tur strādā daži cilvēki,» norāda deputāte.
«Jāpārskata, kāds nodokļu palielinājums jāpiemēro pensionāriem, kas strādā. Šobrīd nav īsti taisnīga situācija. Saprotu, ka pensija ir katra īpašums, bet par atalgojumu var padomāt. Mans priekšlikums par ģimenes valsts pabalstu - nevis noņemt, bet veikt jaunu piereģistrēšanos. Domāju, ka tas būtu taisnīgi. Ietaupījums būtu liels,» uzsvērusi deputāte.
Imants Viesturs Lieģis piedāvājis ieviest vienas pieturas aģentūras principu ES fondiem, veikt stingrāku projektu kontroli, izvērtēšanu un uzraudzību, novērst nepilnības iepirkuma likumā, lai nepieļautu formālus iepirkumus, kas rada risku noslēgt darījumus ar iepriekš sarunātiem partneriem. Ierosināts arī, ka parlamentārie sekretāri var būt tikai Saeimas deputāti, lai netērētu papildu līdzekļus ar parlamentārajiem sekretāriem, kuri nav deputāti.
Savukārt Atis Lejiņš norādījis, ka valsts sektorā (piemēram, slimnīcās) ārstiem un citam medicīnas personālam kļūst arvien grūtāk kāpt pa savas profesijas izaugsmes kāpnēm. Tas tāpēc, ka iedzīvotāju skaits samazinās un tādējādi netiek radītas jaunas darbavietas. Bet pie esošām pieaug tendence «krampjaini» turēties. Runa ir par pensionētiem medicīnas darbiniekiem, ir vērojama tendence, ka medicīnas personāls turpina strādāt līdz pat 80 gadiem, saņem reizē pensiju, algu un citas piemaksas, lai arī darbība praktiski vairs neatbilst kvalifikācijai, uzsver deputāts.
«Rezultātā 40-50-gadīgie vairs netiek uz augšu un ar visām ģimenēm un bērniem brauc strādāt uz ārzemēm. Tā mums drīz Latvijā var pietrūkt vidējās paaudzes medicīniskā personāla - starp izteikti jauniem un izteikti veciem. Iespējams, varētu ieviest tādu praksi kā Vācijā, kur ir atsevišķas komisijas, kas pārbauda, vai ārsts ir joprojām spējīgs veikt savus uzdevumus. Vai arī, kā vēl citās valstīs - noteikt, ka darbiniekiem obligāti jāiet pensijā pēc 67-70 gadu vecuma sasniegšanas (protams, tas neattiecas uz privāto sektoru). Un nav jēgas izglītot jaunu ārstu paaudzi Latvijā, ja tā tūlīt pat brauc strādāt prom uz ārzemēm. Tā ir nelietderīga valsts naudas izšķērdēšana - jāmeklē veids, kā šo kontrolēt,» rosinājis deputāts.
