Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) uzdevis veikt dienesta pārbaudi par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) amatpersonu atbildību saistībā ar iespēju piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām, vēstī Latvijas Televīzija.
Kampars uzdod sākt dienesta pārbaudi par CSP amatpersonu atbildību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es pateicos sabiedrībai par modrību, atklājot šādu «caurumu» sistēmā. Šāda nepieļaujama situācija izveidojusies, jo, acīmredzot, kāds nav laikus novērtējis un analizējis potenciālos riskus. Atbildību par to nes gan ārpakalpojuma sniedzējs, kurš izstrādāja elektronisko tautas skaitīšanas sistēmu, gan Centrālās statistikas pārvaldes amatpersonas. Kompetentu lēmumu šajā jautājumā pieņems dienesta izmeklēšanas komisija,» uzsver Kampars.
Ministrs operatīvā sanāksmē, kurā piedalījās arī CSP vadība, trešdien uzdeva nodrošināt, ka tiem vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, kuri anketas aizpildījuši pirmajās tautas skaitīšanas dienās, ir iespēja pārliecināties par savu datu drošību un to, vai informācija viņu aizpildītajās anketās nav mainīta, portālam «Apollo» pavēstīja ministra pārstāve Elīna Bīviņa.
CSP vadība informēja ministru, ka, ņemot vērā šaubas par datu drošību, pašlaik vairs nav iespējams autorizēties tautas skaitīšanas mājaslapā, izmantojot personas kodu un pases datus. Joprojām elektroniski anketu iespējams aizpildīt ar elektronisko parakstu un autorizējoties caur internetbanku. Par šādu risinājumu informēta Datu valsts inspekcija.
Dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu ministrs sagaida nedēļas laikā.
Kampars uzskata, ka rīcībai ir jābūt operatīvai un tautas skaitīšanas process, kam jāturpinās līdz maija beigām, kopumā nedrīkst tikt apdraudēts.
CSP preses sekretārs Aldis Brokāns biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja, ka Datu valsts inspekcijas (DVI) lēmumu apturēt iespēju piedalīties tautas skaitīšanā internetā, izmantojot personas kodu un pases numuru, CSP esot izpildījusi, bet tā neuzskata, ka ir izdarījusi kaut ko pretlikumīgu, iepriekš šādu iespēju nodrošinot.
CSP skatījumā, tā ir valstiska problēma - salīdzinoši brīvā piekļuve personu pases datiem.
Brokāns izvairījās atbildēt, kam par šiem DVI konstatētajiem datu drošības pārkāpumiem būtu jāuzņemas atbildība. Tomēr, pēc Brokāna rīcībā esošās informācijas, DVI pati bija pārbaudījusi datu aizsardzības mehānismus elektroniskajā tautas skaitīšanas sistēmā. Atbildēt, vai arī pašai DVI tādā gadījumā nebūtu jāuzņemas atbildība par radušos situāciju, Brokāns nevēlējās.
Tanī pat laikā tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) ar savas preses sekretāres Ingas Salenieces starpniecību izplatījis paziņojumu, kurā pauž gandarījumu par DVI operatīvo rīcību, šodien izvērtējot personas datu aizsardzību elektroniski aizpildot tautas skaitīšanas anketu. «Fizisko personu datu aizsardzība ir ļoti svarīgs pasākums, kas iestādēm ir jānodrošina, tāpēc savlaicīga rīcība šajā gadījumā bija ļoti būtiska,» norāda tieslietu ministrs.
Taujāts par to, pie kādiem papildu drošības risinājumiem tagad tiek strādāts, Brokāns norādīja, ka tiek vērtētas iespējas ieviest paroli. Kā tieši tas varētu funkcionēt, pagaidām nevarot precizēt, jo sadarbībā ar DVI tiek izskatītas dažādas iespējas.
Pagaidām par iespēju pagarināt elektronisko tautas skaitīšanu, kas būs iespējama līdz 10.martam, CSP vēl neesot lēmusi, taču Brokāns šādu iespēju neizslēdza.
CSP arī pagaidām neņemas prognozēt, kā nedienas ar tautas skaitīšanu internetā ietekmēs iedzīvotāki aktivitāti un vēlmi piedalīties šajā valstiski svarīgajā notikumā.
Brokāns apstiprināja, ka elektroniskās tautas skaitīšanas sistēmas izstrādātājs bijis informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA «iSoft Solutions». Sistēmas izstrāde izmaksājusi vairāk nekā 400 000 latu.
Jau iepriekš «iSoft Solutions» valdes priekšsēdētājs Valdis Lauks biznesa portālam «Nozare.lv» bija apstiprinājis, ka sistēmu izstrādājis viņa vadītais uzņēmums, taču komentārus par radušos situāciju nesniedza.
Lauks nevēlējās arī komentēt, vai par datu drošību bija jāatbild «iSoft Solutions».
Aģentūras LETA arhīva un Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka CSP «iSoft Solutions» izvēlējusies vairākos iepirkumos kopš 2006.gada. Vērtīgākais līgums - 434 240 latu vērtībā - noslēgts 2009.gadā. Uzņēmums tika izvēlēts sarunu procedūras rezultātā. Līguma priekšmets ir «metadatu vadītas integrētās statistisko datu apstrādes un vadības sistēmas modernizācija un funkcionalitātes pilnveidošana ar mērķi iestrādāt datorizēto personu interviju veikšanai nepieciešamos programmatūras moduļus vispārējo skaitīšanu organizēšanā».