Iedzīvotāju negaidītā aktivitāte, reģistrējoties tautas skaitīšanai internetā, likusi mainīt tautas skaitītāju skaitu, pienākumu apjomu un, iespējams, arī atalgojumu. Ar varu nevienu skaitītāju prom nedzen, tomēr vismaz Rīgā «neliela grūstīšanās sanāk», vēstī laikraksts «Neatkarīgā».
Iepriekš prognozēts, ka internetā saskaitīsies tikai 10 procenti, taču nu izrādījies, ka internetā reģistrējās 650 000 iedzīvotāju, kas ir gandrīz 30 procenti.
«Man tā arī pajautāja, vai tiešām es gribu strādāt par tautas skaitītāju, jo Rīgā saskaitījušies ļoti daudz cilvēku. Tagad sanāk, ka ne visos iecirkņos ir tik daudz adrešu, cik sākumā bija plānots, uz kurām mums jāiet. Laikam jau visiem nebūtu ko darīt. Tāpēc arī samaksa mainītos, iespējams, vajadzētu apvienot divus iecirkņus. Es par varēm neraujos, tāpēc atteicos no šā darba. Turklāt nedēļā vajadzētu apstaigāt 50 adreses, un vēlams arī tajās visās aizpildīt anketas, lai sanāktu vismaz kaut cik saprātīga samaksa. Tas ir daudz. Tie cilvēki, kuri bija domājuši, ka varēs apvienot tautas skaitīšanu ar savu pamatdarbu, drīz vien saprata, ka nevarēs vis,» stāsta kāda rīdziniece, kas bija nolēmusi kļūt par tautas skaitītāju, apmeklējusi kursus, bet pie pienākumu pildīšanas tā arī netika.
Kopā ar viņu šādi izlēma vēl daži cilvēki, ar kuriem kopā sieviete mācījās. Sākotnēji viņi tika informēti, ka divos mēnešos varētu nopelnīt apmēram 500 latu.
«Mēs ar piespiešanu nesamazinām [tautas skaitītāju skaitu],» sacīja saka kompānijas «GfK Custom Research Baltic» (GfK) vadītāja Iluta Skrūzkalne, «bet cilvēkiem ļaujam atteikties, ja ir mazs adrešu skaits.»
Šī kompānija nodrošina tautas skaitīšanas otro kārtu, proti, skaitītāju ierašanos iedzīvotāju mājokļos. Tautas skaitītājiem tiek maksāts atkarībā no adrešu skaita, tomē Skrūzkalne šonedēļ nevarēja pateikt, cik adrešu katram skaitītājam nedēļā jāreģistrē. Tas esot atkarīgs no iedzīvotāju blīvuma, jo GfK maksā pēc principa – jo mazāks iedzīvotāju blīvums, jo lielāks cenas koeficients.
Uz jautājumu, vai tautas skaitītājam tagad vajadzēs apstaigāt nevis vienu, bet divus iecirkņus, līdzi nesot divus datorus, viņa atbild: «Jā, tā būs, būs arī divi līgumi!»
Precīzākus datus par tautas skaitītāju pirmo darba nedēļu Skrūzkalne sola nākamajā pirmdienā, bet jau tagad zināms, ka cilvēki aktīvi saskaitījušies Berģos, Langstiņos, Baltezerā un Mārupē. Tātad internetu, nevis tautas skaitītāju izvēlējušies tie, kuri dzīvo lielākoties privātmājās, tāpēc tagad tautas skaitītājiem tur īpaši daudz darba nebūs.
Savukārt Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) informē, ka no 17. līdz 20.martam tautas skaitītāji visā Latvijā jau saskaitījuši vairāk nekā 90 000 iedzīvotāju. CSP prognozē – nākamajās nedēļās tautas skaitītāju darba intensitāte pieaugs, jo viņi darbu uzsāk pakāpeniski.
Laukos, pēc Skrūzkalnes teiktā, strādā 1945 tautas skaitītāji, jo tur neesot daudz tādu, kas anketas aizpildījuši internetā. Viņa arī sola palielināt atalgojumu esošajiem tautas skaitītājiem.
Līgums ar GfK par tautas skaitīšanas otrā posma veikšanu noslēgts par 2,781 miljonu latu. Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (PLL), atsaucoties uz iedzīvotāju aktivitāti internetā, ierosināja samazināt skaitīšanas izmaksas, tādējādi valsts labā ietaupot 700 000 latu.
Tomēr Skrūzkalne vēl neatbild, kas notiks ar neizmantotajiem līdzekļiem: «Gribētu zināt ieteikumus no ekspertiem un citiem sabiedrībā zināmiem uzņēmējiem, kas piedalījušies valsts iepirkumu realizācijā.»
