Portāls: Bērziņš - drīzāk Šķēles, ne Lemberga cilvēks

Kad Bērziņš balsojuma priekšvakarā, 1. jūnijā tikās ar «Vienotības» frakcijas deputātiem, viņam ticis uzdots tradicionālais jautājums, vai Bērziņš, būdams prezidents, varētu premjera amatam nominēt Lembergu. Bērziņa atbilde bijusi, ka ne – Lembergs nevarot vadīt valdību, jo viņam kā vienas pilsētas mēram neesot tādas pieredzes.

Vairākiem «Vienotības» deputātiem, tostarp Aleksejam Loskutovam, bija radies iespaids, ka Bērziņš skaidri pateicis: Lembergs nav gana kompetents, lai viņam uzticētu vadīt valdību.

Loskutovam no pieejamās informācijas arī radies iespaids, ka Bērziņš ir drīzāk uzskatāms par Šķēlem, nevis Lembergam tuvu stāvošu cilvēku. Ceturtdien preses konferencē pēc ievēlēšanas Bērziņš izvairījās atbildēt, pēc kādiem kritērijiem vadīsies, nominējot premjeru, kad tam pienāks laiks. Tiesa, šie jautājumi vairāk attiecās uz iespēju valdības sastādīšanu uzticēt Saskaņas centra pārstāvim, ņemot vērā, ka Bērziņš Valsts prezidenta amatā visticamāk tika ievēlēts ar šīs frakcijas balsīm.

Deviņdesmito gadu pirmajā pusē Bērziņš ticis pieskaitīts tā dēvētajam «Valmieras grupējumam», kurā bija pārstāvēti cilvēki, kas vēlāk iezīmējās kā Šķēles ietekmes loks – viņu vidū arī advokāts Andris Grūtups un vēlākais Šķēles valdības finanšu ministrs Edmunds Krastiņš.

2007. gada beigās žurnālā «Nedēļa» kādreizējais ministrs un «Kluba 21», uz kura bāzes lielā mērā vēlāk izveidojās partija Latvijas ceļš, dibinātājs Jānis Krūmiņš atminējās, kā 1993. gadā ticies ar šiem «Valmieras grupējuma» pārstāvjiem: «Mēs runājām par ideju, par valsti, bet viņi savukārt par to, kuru cilvēku, kurā vietā vajadzētu ielikt.»

Pastāv uzskats, ka, tieši pateicoties «Valmieras grupējuma» atbalstam, Bērziņam tika uzticēts vadīt Latvijas Bankas nodaļu atdalīšanu un apvienošanu. Rezultātā tieši viņam izdevās kļūt par prezidentu no 21 apvienotās Latvijas Bankas nodaļas izveidotajā Unibankā (Latvijas Universālajā bankā) un aktīvi iesaistīties tās privatizācijā. Banka bija īpaši gards kumoss kaut vai tāpēc, ka valdība bija parūpējusies par tās stabilitāti, Unibankas 25 miljonus latu lielos «sliktos» (t.i. faktiski neatgūstamos) kredītus aizvietojot ar valsts ilgtermiņa parādzīmēm.

Ceturtdien, tūlīt pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā sasauktajā preses konferencē, Bērziņš uzsvēra, ka ar Šķēli viņu saista tikai un vienīgi koleģiālas attiecības. Viņam ar Šķēli nekad neesot bijis kopīga biznesa. Tas, ka pirms vairākiem gadiem kopā ar Šķēles bijušo dzīvesbiedri Dzintru Šķēli un citām personām dibinājis SIA «Vaļņu nams 11», pēc Bērziņa vārdiem, bijusi «spiesta lieta». Tas esot bijis vienīgais veids, kā sakārtot īpašumattiecības par 9,8 miljoniem latu no Bērziņa iepriekš vadītās bankas atpirktajam piecstāvu namam Vaļņu ielā 11, Vecrīgā. 2008. gadā daļu no sev piederošajām īpašuma daļām Bērziņš, Dzintra Šķēle un citas personas jau par 9,93 miljoniem pārdeva paši sev piederošajai SIA «Vaļņu nams 11».