Parasti pēc Jaunā gada daudzi vakcinē savus mājas mīluļus – kaķus un suņus. To nedrīkst aizmirst, lai viņi nesaslimtu ar neārstējamu un bīstamu slimību – trakumsērgu.
Mīļdzīvnieku vakcinēšana – tas ir nopietni (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Daudzi, kas mājās tur kaķus vai suņus, ik gadu to uzturam tērē arvien vairāk līdzekļu, mazāka uzmanība tiek pievērsta mīļdzīvnieku vakcinēšanai. «Mēs, veterinārārsti, esam satraukušies par šo situāciju, jo par dzīvnieku veselību daudzi atceras tikai tad, kad kaķis vai suns jau savārdzis. Regulāra vakcinācija ir pamats, lai mūsu mīluļi mazāk slimotu,» «Ziņām» uzsver LLU Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikas ārste Ilze Pētersone.
Mazuļi jāpotē!
Pirms nonākt jaunajās mājās, jāpārliecinās, vai kaķēna un kucēna audzētājs tos vakcinējis. Lai ietaupītu, bieži vien tas netiek darīts. Daudzi dzīvnieki jaunajās mājās nonāk no ielas. I.Pētersone skaidro, ka Latvijā populārākās ir divas vakcinācijas shēmas – ar divām vai trijām potēm. Pirmajā mazuļi tiek vakcinēti astoņu un 12 nedēļu vecumā, bet otrajā pirmo poti saņem jau sešās nedēļās. Lai arī pirmā shēma varētu likties daudz piemērotāka, jo ir lētāka, tomēr drošāk, ja līdz 12 nedēļu vecumam mazie dzīvnieciņi saņems trīs potes. Tas saistīts ar to, ka antivielas no mātes organisma sāk izzust līdz astoņu nedēļu vecumam. Līdz ar to pirmo poti mazuļi saņems sešu nedēļu vecumā un nebūs perioda bez imunitātes. Minētais jāņem vērā, pirms jaunie dzīvnieki nonāk saskarē ar citiem mājdzīvniekiem, piemēram, izvedot tos laukā pastaigāties.
Attārpot – pirms vakcinācijas
Viena no lielākajām kļūdām, ko pieļauj dzīvnieku saimnieki, ir to neattārpošana pirms potēšanas. «To nepieciešams veikt vairākas reizes gadā,» turpina veterinārārste. Šīs procedūras iemesls ir vienkāršs – parazīti var kavēt imunitātes veidošanos pret slimībām. I.Pētersone piebilst, ka veterinārajās aptiekās iegādājamās prettārpu zāles var būt ar dažādu iedarbības efektu. Lai pārliecinātos, vai attārpošana bijusi sekmīga, jāveic laboratoriskie izmeklējumi. Īpaši svarīgi tas ir, ja dzīvniekus paredzēts izvest uz ārvalstīm. Attārpošanai pirms potēšanas ir arī praktisks labums. «Kompleksā vakcīna maksā desmit un vairāk latu par devu. Ja tā neveidos atbilstošu imunitāti, var teikt, ka nauda izmesta vējā,» tā I.Pētersone.
Daudzi dzīvnieku turētāji, īpaši tie, kam ir kaķi, dzīvniekus neattārpo, jo uzskata, ka, mitinoties dzīvoklī, mīluļi nevar inficēties ar helmintiem. Jāatgādina, ka pat istabas četrās sienās viņi neatrodas sterilos, no ārpasaules izolētos apstākļos. Parazīti mājā var nonākt, piemēram, ar termiski neapstrādātu barību. Savukārt bīstamu slimību izraisītājus vīrusus mīlošais saimnieks atnesīs uz sava apģērba vai apaviem. Ir arī novērots, ka dzīvnieki, kas pavada dzīvi «četrās sienās», ir ar novājinātu, tātad slimībām mazāk pretoties spējīgu imūnsistēmu.
Trakumsērgas vakcīna – obligāti
Viena no vakcīnām, kas ik gadu jāsaņem ikvienam kaķim vai sunim, paredzēta pret inficēšanos ar trakumsērgu. Daudzus gadus pašvaldībās tika rīkotas speciālas potēšanas kampaņas. Laiki mainījušies, un daudzviet šāds pakalpojums jāmeklē pašiem iedzīvotājiem. Dažas «Ziņu» aptaujātās rajona pašvaldība joprojām cenšas organizēt vakcinēšanu pret trakumsērgu. Kurās tas notiks šogad, vislabāk uzzināt savā pašvaldībā.
Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis «Ziņas» informē, ka ikgadējā meža dzīvnieku masveida potēšana, līdzīgi kā citus gadus, varētu notikt aprīlī. Tas gan atkarīgs no tā, vai šogad šim pasākumam būs līdzekļi. Pašreizējā ekonomiskā situācija esot visai saspringta. Viņš gan cer, ka vakcinācija tomēr tiks veikta, jo pēdējo trīs gadu rezultāti liecina par trakumsērgas gadījumu samazināšanos.