/nginx/o/2018/07/17/10507456t1hb647.jpg)
Aptuveni 30 procentus no dzīvnieku patversmes «Dzīvnieku draugs» iemītniekiem saimnieki pametuši, emigrējot darbā uz ārvalstīm. Patversmes darbiniekus brīžiem pārsteidz cilvēku bezatbildīgā un cietsirdīgā attieksme - atteikties no sava mājdzīvnieka dažs labs var pārāk viegli.
Saimnieku cietsirdība pārsteidz
«Dzīvnieku draugs» ikdienā uztur vidēji 20-25 suņus un 55-70 kaķus, ko patversmes direktore Solvita Vība vērtē kā ļoti lielu skaitli. «Reāli vietu varētu būt, ka ir pat mazāk, bet vienmēr kādu varam iespiest,» viņa apliecina vēlmi palīdzēt visiem.
«Ja naktī pie patversmes vārtiem piesien suņu mammu un no rīta būrītī, kur viņa palika, ir vēl nākuši klāt vēl astoņi, vienā mirklī mums ir uzreiz deviņu suņu pieaugums,» nesen notikušu gadījumu, kad kāds bezjūtīgs saimnieks vēlējies atbrīvoties no savas sunenes, kam kuru katru brīdi varēja sākties dzemdības, atstāsta Vība.
«Visvieglāk saprast dzīvnieku cilvēkiem ir, iedomājoties sevi viņu vietā. Kā būtu, ja mūs naktī kāds aizvestu no mājas un piesietu pie sētas vai, pārceļoties uz ārzemēm, atstātu vienu...»
Neskatoties uz labo aprūpi, nonākot patversmē, dzīvnieks piedzīvo milzīgu stresu. Tur ir citi dzīvnieki un cita vide, kas rada daudz dažādu pārdzīvojumu.
Atdod patversmei pa ceļam uz lidostu
/nginx/o/2018/07/17/10507454t1he9a1.jpg)
Dzīvnieku patversmes direktore norāda, ka 30% no viņu iemītniekiem ir dzīvnieki, no kuriem, braucot darbā uz ārzemēm, atteikušies viņu saimnieki. Tomēr emigrēšana no valsts nav vērā ņemams attaisnojums, jo pasaulē praktiski nav tādu vietu, kurp dodoties nav iespējams ņemt līdzi arī mājdzīvnieku. Ir cilvēki, kas no saviem mīluļiem, nododot tos patversmei, atbrīvojas ceļā uz lidostu.
«Cilvēkam liekas, ka, nododot patversmē, viņš no sevis noņem visu atbildību un problēmas. Bet dzīvniekam tās problēmas tikai sāksies tajā brīdī, kad saimnieks būs izgājis pa durvīm. Un dzīvnieks paliek raudot.»
Ņemot dzīvnieku no patversmes, svarīgi ir tam kārtīgi nobriest un izvērtēt savas iespējas un patiesās vēlmes. Tālab jaunajiem saimniekiem būtu ieteicams apciemot adoptējamo vairākas reizes, iepazīties ar viņa raksturu. Ja tā ir ģimene, tad šajā procesā vēlams iesaistīties visiem.
Jābūt 100% drošam, ka spēs uzņemties rūpes
/nginx/o/2018/07/17/10507455t1hbb9b.jpg)
«Cenšamies cilvēkiem teikt, lai sākumā jaunajiem mājdzīvniekiem, īpaši kaķiem, neuzbāžas ar mīlestību. Nevar gaidīt, ka viņš atplauks jau pirmajā dienā un būs draugs visiem. Pie tā vajag pierast. Arī mēs negribētu, lai mūs uzreiz ņemtu klēpī un bučotu.»
No vienas puses, dzīvnieku patversmes vēlas, lai tajās mītošie dzīvnieki atrod jaunus un labus saimniekus, taču ir viens «bet». Ja cilvēks vēl nav 100% drošs, ka viņam pietiks laika, iespējams, viņš izdarīs labu darbu, nepaņemot patversmes iemītnieku. «Ja paņem un pēc trīs mēnešiem vai gada mūsu dzīvnieks atnāk atpakaļ, tas ir trīsreiz skumjāk, nekā ja dzīvnieks būtu sēdējis un sagaidījis savu īsto saimnieku.»
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)