ASV otrdien pauda satraukumu par iespējamo diplomātu informācijas avotu apdraudējumu, tīmekļa medijam «WikiLeaks» publicējot kārtējo partiju ASV diplomātiskās sarakstes dokumentu, kuros atklāti daudzi slepenu avotu vārdi.
ASV pauž satraukumu par avotu vārdu atklāšanu «WikiLeaks» dokumentos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts departamenta pārstāve Viktorija Nūlanda neapstiprināja šo dokumentu autentiskumu, taču uzsvēra, ka «Savienotās Valstis asi nosoda slepenas informācijas nelikumīgu publiskošanu».
«Tas ne tikai kaitē mūsu diplomātiskajiem pūliņiem, bet arī apdraud personu drošību, mūsu nacionālo drošību un grauj mūsu pūliņus sadarboties ar valstīm, risinot kopīgās problēmas,» skaidroja amatpersona. «Mēs esam nobažījušies par nelikumīgo informācijas publiskošanu un par tās radīto apdraudējumu cilvēkiem.»
Kā LETA jau ziņoja, laikraksts «The New York Times» apgalvo, ka dažās no 133 887 telegrammām, kas tika publicētas pagājušajā nedēļā, atrodami to personu vārdi, kuri ar ASV diplomātiem runājuši pie konfidencialitātes nosacījumiem.
Tikmēr «WikiLeaks», reaģējot uz izskanējušajiem apgalvojumiem, šīs apsūdzības otrdien kategoriski noliedza.
«WikiLeaks» oficiālajā «Twitter» kontā lasāms: «Pilnīgi nepatiesi, ka «WikiLeaks» avoti būtu atklāti vai tiks atklāti.»
Savā kontā «WikiLeaks» uzbrūk arī savam kādreizējam partnerim, nosaucot «The New York Times» par «siekalainu, senilu un ļaunu».
Publicējot iepriekšējos ASV diplomātiskās sarakstes dokumentus, «WikiLeaks» sadarbojās ar pašu izvēlētiem partneriem tradicionālo mediju vidū, un informācijas avotu vārdi tika rūpīgi izrediģēti.
Vācu mediji jau iepriekš izteikuši pieņēmumus, ka šoreiz «WikiLeaks» atļāvies publiskot nerediģētus dokumentus, taču uz to interneta vietne nav reaģējusi.
Kā norāda Amerikas zinātnieku federācijas eksperts Stīvens Afterguds, kas specializējies valdības dokumentu konfidencialitātes jautājumos, izpētot vairākus desmitus «WikiLeaks» publiskoto dokumentu, viņš konstatējis tikai vienu gadījumu, kurā avota vārds ticis izņemts.
«Tas ir satraucoši jo īpaši tamdēļ, ka daudzi slepenie avoti nav amatpersonas, bet gan privāti kontakti, nevalstisko organizāciju biedri vai privātuzņēmumu darbinieki,» viņš skaidro. «Un vairākos gadījumos diplomātiskajās telegrammās uzsvērts, ka avoti ir jāaizsargā.»
Viņš brīdina, ka «WikiLeaks» rīcības dēļ daži avoti varētu zaudēt uzticamības personas statusu, bet citi savukārt vārētu būt spiesti aiziet no darba.
«Dažos ārkārtas gadījumos pret viņiem varētu tikt vērsta personīga atriebība,» uzskata eksperts.
«Svarīgākais ir tas, ka viņi («WikiLeaks») ir mainījuši savus darbības principus, un informācija, ko vēl pirms pāris mēnešiem viņi rediģēja, tagad tiek nodota atklātībai,» skaidro Afterfguds.
Savukārt bijušais ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Filips Kraulijs uzskata, ka galvenā problēma saistīta ar «konkrētu cilvēku dzīvības un karjeras apdraudējumu», nevis iespējamo kaitējumu ASV diplomātiskajām attiecībām.
Kraulijs atzīst, ka nezina, vai «WikiLeaks» dibinātājs Džūljens Asanžs saka patiesību, apgalvojot, ka neviens cilvēks «WikiLeaks» publikāciju dēļ nav zaudējis dzīvību, taču uzsver, ka «tā nav vienīgā mēraukla. Ir cilvēki, kuri bijuši spiesti mainīt dzīvesvietu, cilvēki, kuri zaudējuši savu karjeru, cilvēki, kuriem tagad nākas daudz vairāk piesargāties».