Laikraksta «Diena» redakcijas «sarkanā līnija» ir īpašnieku un valdes locekļu ietekme, biznesa portālam «Nozare.lv» uzsvēra «Dienas mediju» galvenais redaktors Guntis Bojārs.
Bojārs: «Dienas» redakcijas «sarkanā līnija» ir īpašnieku un valdes locekļu ietekme
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņam ir grūti komentēt portālā «pietiek.com» publicēto informāciju, ka «Dienas» patiesie īpašnieki vismaz brīdī, kad par tā kontrolpaketes īpašnieku 2010.gada vasarā formāli kļuva Viesturs Koziols, patiesībā bija politiķi Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs.
Bojārs norādīja, ka viņam nav piekļuves Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanas laikā iegūtajai informācijai, uz kuru atsaucas «pietiek.com», tāpēc viņš nevar komentēt, vai patiesībai atbilst šādas ziņas.
Vienlaikus viņš norādīja, ka viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka Koziolam pieder 51% akciju, bet par atlikušajiem 49% viņam precīzas informācijas nav. «Tie var būt, gan var arī nebūt trīs kungi,» piebilda Bojārs.
Koziols redakcijai esot arī dokumentāli apliecinājis, ka viņš ir 51% akciju īpašnieks «Dienā», un pie šādas informācijas Bojārs arī esot turējies.
Viņš atzina, ka privāti ir vaicājis Koziolam, kam pieder miglā tītie 49% akciju, taču precīzu atbildi tā arī neesot saņēmis un bijis «stāsts par Roulendiem».
Tāpat Bojārs norādīja, ka laikraksta īpašnieku maiņa ir procesā, jo Koziols joprojām vēlas iegūt visus 100% laikraksta akciju un par šādu iespējamību veic pārrunas ar Roulendiem.
Bojārs noraidīja pārmetumus, ka «Diena» savā darbībā būtu bijusi labvēlīgāk noskaņota pret kādiem noteiktiem politiskajiem spēkiem, uzsverot, ka par to ik dienu varēja pārliecināties laikraksta lasītāji. Viņš atgādināja, ka «Diena» ir pētījusi gan Šķēles atkritumu biznesu, gan Šlesera darījumus, un pat šodien laikrakstā esot publicēts kritisks raksts par Lemberga sadarbību ar «Latvijas Televīziju».
«Ja arī trīs kungi bija sapņojuši par «Dienas» saturu, tas viņiem nav izdevies, jo nevienam politiskajam spēkam neesam devuši kādas privilēģijas,» uzsvēra laikraksta galvenais redaktors.
Ar pašu Koziolu biznesa portālam «Nozare.lv» līdz šim nav izdevies sazināties, jo viņa tālrunis ir izslēgts vai atrodas ārpus uztveršanas zonas.
Kā ziņots, saskaņā ar «pietiek.com» vēstīto laikraksta «Diena» pirkšanas darījums esot realizēts caur SIA «Rīgas tirdzniecības osta» (RTO), kas, kā ir pārliecināti izmeklētāji, caur starpniekfirmām slēpti pieder Šleseram, Šķēlem un Lembergam. KNAB redzeslokā laikraksta «Diena» pirkums nonācis, izmeklējot trīs oligarhu patiesās īpašumtiesības citos uzņēmumos, arī RTO.
No tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka laikraksta «Diena» daļas starp trim oligarhiem sadalītas šādās proporcijās: 36% Šleseram, 24% Šķēlem un 20% Lembergam, bet vēl 20% - caur RTO tā valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Ralfam Kļaviņam, vēsta portāls. Ņemot vērā laikraksta «Diena» slikto finansiālo stāvokli, tas vismaz 2010.gadā esot saņēmis ikmēneša maksājumus no RTO.
Laikraksta nākotne esot tikusi apspriesta vairākās trīs oligarhu un viņu menedžeru sarunās, kas notikušas Šķēles birojā Dzirnavu ielā, liecinot izmeklēšanas materiāli. No operatīvajām darbībām, noklausoties Šlesera un par viņa menedžeri uzskatītā laikraksta «Diena» formālā īpašnieka Koziola sarunas «Rīdzenē», esot secināms, ka visas darbības saistībā ar laikrakstu tiek saskaņotas ar Šleseru, Lembergu un Šķēli. Koziols sarunās ar Šleseru esot apņēmies redakcijas darbā «ievērot sarkanās līnijas» attiecībā uz laikraksta slēpto īpašnieku interesēm un sniegt garantijas, ka tie netiks «nonesti» jeb citiem vārdiem - pakļauti kritikai un negatīvai publicitātei, liecinot no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem gūtā informācija.