Latviešu attieksme pret referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu bija vainas apziņas caurausta. To intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» paudis partijas VL!TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Raivis Dzintars.
Dzintars: pieprasījums par baltu velti dot pilsonību ir tikai ziediņi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dzintars uzskata, ka attieksme bijusi apmēram šāda - «ka tik mēs pārāk daudz nesajūtamies kā saimnieki savā zemē, ka tik mēs ar savu uzvedību kādu neaizskaram».
«Tagad, pēc referenduma, labais tonis ir justies vainīgiem, ka esam uzvarējuši. Tagad pareizi ir lūkoties uz tām vietām, kur visvairāk cilvēku ir parakstījušies par, lai tur pumpētu iekšā arvien vairāk naudas, bet tos reģionus, piemēram, Kurzemi, kur visvairāk ir parakstu pret otro valsts valodu, mēs tā kā varam piemirst,» saka Dzintars.
Viņš nenoliedz, ka Latgalē ir jāiegulda līdzekļi. «Bet kāpēc mums tagad, pēc referenduma, vajadzētu piekāpties, piemēram, par pareizticīgo Ziemassvētkiem vai automātiskās naturalizācijas jautājumā?» jautā Dzintars.
«Mēs šodien nezin kāpēc liekam visiem saprast, ka uzvarējuši izspiedēji, kuri šantāžas knaiblēs ir turējuši Latvijas valsti un tās pilsoņus. Pieprasījumi par baltu velti dot pilsonību ir tikai ziediņi, tālākais mērķis ir vara, proti, Saskaņas centrs vai līdzīgi spēki valdībā,» uzskata Dzintars.