Laikraksti visā pasaulē pirmdien vēsta par Krievijas premjera Vladimira Putina uzvaru prezidenta vēlēšanās, galveno uzmanību pievēršot jautājumam par Putina varas potenciālo ilgumu un pārkāpumiem vēlēšanu procesā.
Rietumu mediji spriež par Putina varas potenciālo ilgumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Starptautiskais izdevums «The Financial Times» norāda, ka Krievija ir ievērojami mainījusies kopš 2000.gada, kad Putins prezidenta krēslā sēdās pirmo reizi. Proti, sabiedrībā pieaudzis vidusšķiras slānis, kas diez vai atbalstīs Putinu vēl divus prezidenta pilnvara termiņus.
«Vidusšķiras pēdējo nedēļu protesti liecina, ka politika pēc 12 gadu miega ir atmodusies. (..) Vēl tikai pirms mēneša tika pieņemts, ka Putina kungs varētu atgriezties uz vēl diviem prezidenta amata termiņiem. Tā vietā vakardienas vēlēšanas iezīmē sākumu (..), ļoti iespējams, viņa pēdējam sešu gadu termiņam; Putina ēras beigu sākumu,» raksta «The Financial Times».
Līdzīgu nostāju paudis arī Vācijas konservatīvais laikraksts «Die Welt», norādot, ka Putina atkārtotā ievēlēšana iezīmē viņa valdīšanas beigu sākumu.
«Krievijai šodien ir kas tāds, kas tai iepriekš nekad nav bijis: vidusšķira, kas vēlas tikt uztverta nopietni,» raksta «Die Welt».
Tikmēr laikraksts «The New York Times» norāda, ka Putina uzvara šajās vēlēšanās nekad nav apšaubīta, bet kritiķus apturēt tā nespēs.
Vēlēšanu rezultāti, kas jau iepriekš bija paredzami, sagatavojuši skatuvi pēcvēlēšanu konfrontācijai starp jaunievēlēto līderi un opozīcijas kustību, kas vairākkārt spējusi sapulcēt uz demonstrācijām desmitiem tūkstošu cilvēku, norāda «The New York Times».
Arī labēji noskaņotais Francijas laikraksts «Le Figaro» piekrīt, ka Putins rīkotos pārsteidzīgi, pieņemot, ka uzvara vēlēšanās ļauj viņam ignorēt kritiķus.
«Protestos pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem ir dzimusi jauna opozīcija,» norāda «Le Figaro», piebilstot, ka opozīcijai gan nepietika spēka, lai panāktu prezidenta vēlēšanu otro kārtu, bet Putinam ar to būs jārēķinās, jo tā sekos viņam visu prezidentūras laiku.
Savukārt kreisi noskaņotais britu laikraksts «The Guardian» pieļauj iespēju, ka Putina uzvara vēlēšanās varētu iezīmēt sākumu vēl ilgai Putina valdīšanas ērai.
«Pagājušajā naktī (..) Putins pārstāja būt vienkārši vēlēts līderis un sāka virzīties pretī prezidentūrai mūža garumā (..). Putins tagad var turpināt un turpināt. [Leonīds] Brežņevs turpināja 18 gadus, Staļins 31. Neskatoties uz revolūcijas čalošanu gar Kremļa sienām, kurš nostāsies pret Vladimira sekošanu Leonīda pēdās?» jautā «The Guardian».
Portugāles laikraksts «Diario de Noticias» izteicies vēl nesaudzīgāk, rakstam par Krievijas vēlēšanām dodot virsrakstu: «Cars Putins atgriežas Kremlī».
Laikraksts, tāpat kā daudzi citi mediji, pievērsies arī jautājumam par vēlēšanu rezultātu viltošanu, par ko internetā publiskotas daudzas liecības un ziņojuši aktīvisti un opozīcijas pārstāvji.
Beļģijas laikraksta «De Standaard» virsraksts vēsta: «Putins triumfē par spīti apsūdzībām krāpšanā». Bet laikraksts «De Morgen» gājis vēl tālāk, paziņojot, ka Putins ievēlēts, neskatoties uz pierādījumiem par vēlēšanu rezultātu masveida viltošanu.
Kā jau ziņots, pēc 99,03% balsu apkopošanas rezultāti liecina, ka 4.marta vēlēšanās Putins uzvarējis ar 63,75% balsu.