Latvijā nepastāv ksenofobija un antisemītisms, uzskata ebreju reliģiskās «Šamir» draudzes priekšsēdētajs Menahems Barkahans.
Ebreju draudzes priekšsēdētajs: Latvijā nepastāv ksenofobija un antisemītisms
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Latvijā es neredzu ksenofobiju, 100% oficiāli nepastāv antisemītisms,» intervijā LTV raidījumā «Labrīt, Latvija!» sacīja Barkahans, komentējot nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK pārstāvja Gaida Bērziņa atkāpšanos no tieslietu ministra amatu saistībā ar jautājumu par īpašumu atgriešanu ebreju kopienai.
Kā uzskata Barkahans, valstij būtu jāatdod padomju laikā nacionalizētie īpašumi. «Viss, kas bija paņemts, ir jāatdod atpakaļ,» sacīja draudzes priekšsēdētājs.
Viņš norāda, ka padomju okupācijas laikā nacionālizēti dažādu kopienu, arī ebreju īpašumi. Citu tautību kopienas, atjaunojoties neatkarībai, savus īpašumus saņēmušas atpakaļ, izņemot ebreju kopiena, kas neesot paspējusi to izdarīt.
«Šamir» draudzes priekšsēdētajs uzsver, ka vācu okupācijas laika Otrajā pasaules karā tika iznīcināta gandrīz visa Latvijas ebreju kopiena - nogalināti 70 000 tūkstoši cilvēku, bet izdzīvojuši tikai 14 000 līdz 20 000 kopienas pārstāvji. Turklāt padomju okupācijas laikā daudzi ebreju kopienas pārstāvji emigrēja. Tāpēc, atjaunojojoties Latvijas neatkarībai, bijis nepieciešams laiks, lai ebreju kopiena Latvijā atjaunotos. Tā Barkahans skaidro, kāpēc šis jautājums ir aktualizējies tieši pēdējos gados, pēc denacionalizācijas procesa noslēguma.
Kā ziņots, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir pieņēmis tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisiju. Bērziņš demisionēja, jo viņam un premjeram esot pārāk atšķirīgi viedokļi par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu.