Latvijas Studentu apvienība (LSA) izsaka pateicību premjeram Valdim Dombrovskim (V) par studentu un nozares pārstāvju uzklausīšanu, kā arī iedziļināšanos augstākās izglītības aktuālo problēmu būtībā, norādot uz Izglītības un zinātnes ministrijas dīkstāvē esošajiem darbiem, portālam «Apollo» pavēstīja LSA.
«Izglītības un zinātnes ministrijas tā sauktās reformas drīzāk uzskatāmas par sabiedrisko attiecību aktivitātēm, jo diemžēl tikai tagad tiek strādāts pie «birokrātiskā plāna» reformu piedāvājumam, kaut gan patiesībā ministra Roberta Ķīļa darbības laikā ir apturētas iepriekš uzsāktās pārmaiņas studiju kvalitātes uzlabošanai,» norāda apvienības prezidents Edvards Ratnieks.
Arī medijos izskanējušais pārmetums Veselības ministrijai (VM) par pārstāvja neizvirzīšanu studiju virzienu akreditācijas komisijā neiztur kritiku, jo komisijas sastāvs var darboties arī nepilnā sastāvā.
Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) joprojām nav spējusi atrast neatkarīgo institūciju novērtēšanas vizīšu organizēšanai, kas pagaidām padara turpmāko akreditācijas procesu neiespējamu saskaņā ar 25. septembrī Ministru Kabineta izdotajiem Akreditācijas noteikumiem, kas paredz konkursa izsludināšanu un uzvarētāja noskaidrošanu. Tas savukārt varētu radīt nopietnas sekas, kas neļaus augstākās izglītības iestādēm izdot studentiem valsts atzītus diplomus.
VM iekļaušana argumentos pret premjera aizrādījumiem attiecībā uz IZM līdzšinējo darbību vairāk liecina par kārtējo vainas novelšanu uz citām iesaistītajām pusēm, kā tas pirms laika bija saistībā ar nepieņemamo «alternatīvo» izvērtējumu attiecībā pret Augstākās izglītības padomi. Jāpiezīmē, ka VM pārstāvis tiek pieaicināts tikai uz sēdēm, kurās tiek akreditētas attiecīgās jomas studiju virziens.
Atsaucoties uz Ķīļa teikto medijos, ka «tieši premjers pirms ikvienas rīcības un lēmuma pieņemšanas ir uzstājis uz diskusiju, kurā vienošanās pēc būtības nav iespējama, jo pastāv milzīga sektora pretestība un lobijs, un bezjēdzīgu diskusiju ceļā tiek acīmredzami vājinātas darāmās lietas un pastāv risks, ka reformu rezultāts būs vājš un nebūtisks», LSA šo nozares un iesaistīto pušu diskusiju dēvēšanu par bezjēdzīgu procesu skaidro kā zināmu demokrātijas izpratnes trūkumu.
Diemžēl jāsecina, ka drīzāk tās varētu būt bailes no argumentētas diskusijas, norāda LSA.
Arī cīkstēšanās ar premjeru publiskā telpā, izmantojot sabiedrisko attiecību aktivitātes, pēc LSA domām, parāda noteiktu līmeni, kas nebūt nav vērsta uz augstākās izglītības attīstību un kvalitātes veicināšanu.
