Pēdējās divās nedēļās ļoti nozīmīgas mūsu valsts tautsaimniecības nozares – lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība tikušas ierautas vairākos skandālos, kam papildus smagumu piešķir arī līdzīga negodīga rīcība citās Eiropas valstīs, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Zirga gaļas klātbūtne produktos, kuros tai nevajadzētu būt, ir tikai viena šo skandālu šķautne, jo uz nozarei ēnu met arī it kā izmirstošās bites, nepievilcīgo kažokzvēru turēšanas apstākļi, parasto olu uzdošana par bioloģiskajām Vācijā un vēl citi notikumi.
Šie fakti bojā reputāciju visai nozarei kopumā, ne tikai atsevišķiem uzņēmumiem vai iestādēm. Tāpēc pilnīgi nesaprotama un nepiedodama ir iesaistīto pušu klusēšana un izlikšanās, ka nekas traģisks jau nav noticis. Pēc sabiedrisko attiecību teorijas tā ir krīze nozarē un bija jāpielieto visi krīzes komunikācijas instrumenti. Šī komunikācija ļoti vājā formā sākās novēloti tikai pēc divām nedēļām pateicoties masu informācijas līdzekļu aktivitātēm.
Tiek meklēti dažādi cēloņi. Daļēji pie vainas esam arī mēs pircēji, kas veikalā grib preci par pēc iespējas zemāku cenu, lai varētu nopirkt vairāk un vairāk. Lielai daļai ierobežotās pirktspējas dēļ nav nemaz citas izvēles. Tāpēc arī lielveikali vienmēr piegādātājiem uzsver, ka tas ir tikai un vienīgi patērētāju interesēs un par dārgu cenu viņi nevar pirkt. Bet ne tikai. Bieži vien veikals nosauc cenu par kādu viņš ir gatavs pirkt konkrēto produktu. Un tad ražotājs rēķina no kā to produktu ražot, lai gala cena sanāktu veikala nosauktā. Tāpēc sastāvā parādās augu tauki, soja un citi aizstājējprodukti. Pateicoties savai varai, veikali izdara spiedienu samazināt iepirkšanas cenu un veikt dažādus maksājumus, kas galu galā noved pie produkcijas kvalitātes pazemināšanās. Piegādātājiem, ja tas ir mazais vai vidējais uzņēmums (tādi ir gandrīz visi Latvijas pārtikas ražotāji) ir jābūt pretimnākošiem un piekāpīgiem, lai varētu veikt piegādes. Lielajiem daudznacionālajiem pārtikas piegādātājiem sava izmēra dēļ ir vieglāk, jo tirgotāji nevēlas pazaudēt viņu produktus. Francijā aptuveni 20 lielo daudznacionālo piegādātāju nodrošina 70-80 % pārtikas apgrozījuma, bet Latvijā gan vēl nav tik traki, jo mums spēcīgas ir arī vietējās markas.
Nepiedodami ir tas, ka no ar nozari saistītajām organizācijām un valsts institūcijām nav sekojusi nekavējoša rīcība, lai skaidrotu situāciju sabiedrībai un novērstu nepilnības, ja tādas ir.
Vai ir noskaidrots, kurā kažokzvēru fermā ir filmēti kadri? Vai tie vispār ir no Latvijas, jo tādi video ir parādījušies arī citās valstīs? Vai tiešām visi Latvijas pārtikas ražotāji melo un krāpjas? Noteikti nē, bet kāpēc Pārtikas uzņēmumu federācija klusē? Vai visi PVD inspektori ir pavirši vai uzpērkami? Noteikti nē, bet kāpēc PVD neskaidro kā rīkojas, lai novērstu situācijas atkārtošanos? Vai Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozare netiek kontrolēta un tai nevar uzticēties? Noteikti nē, bet kāpēc zemkopības ministrija nerīkojas?
Lielākā problēma un smagākās sekas var būt tas, ka tiek zaudēta uzticība kontrolējošām iestādēm un ticība tam, kas rakstīts uz etiķetes. Zirga gaļas klātbūtne liellopu gaļas produktos ir salīdzinošs sīkums, jo tā ir uzturā lietojama parasta gaļa, taču bažas rada tas, ka tiek zaudēta ticamība arī citām produktu grupām. Skandāls liek aizdomāties, vai patērētājs var uzticēties etiķetēm, kuras vēsta, ka konkrētais produkts cilvēkiem ar veselības problēmām ir nekaitīgs, ka nesatur, piemēram, glutēnu, cukuru, zemesriekstus, ĢMO?