Rīgas pilī patlaban rosība ir pieklususi - strādnieki izdarījuši visu iespējamo, lai pils stāvoklis nepasliktinātos, taču drošības apsvērumu dēļ citas aktivitātes pagaidām ir pārtrauktas. Par to, ko un kā darīt tālāk, būvnieki lems otrdienas rītā, kad tiks sasaukta ekspertu sanāksme un apsekota ēka, aģentūrai LETA pastāstīja pilnsabiedrības «SBRE» pārstāve Mārīte Straume.
Strādnieki novākuši izdedžus, kas no pils nodegušajiem griestiem sakrituši uz starpstāvu pārsegumiem, lai novērstu restaurējamo parketu bojāšanos. Pārsegumos izurbti lokāli caurumi liekā mitruma novadīšanai, lai ūdens nekrātos un neturpinātu bojāt pārsegumus, kā rezultātā tie varētu iebrukt. Tāpat no pils pagraba atsūknēts ugunsgrēka dzēšanas laikā satecējušais ūdens un nodrošināta ventilācija Rakstniecības un literatūras muzejā, atverot logus.
Straume norādīja, ka šobrīd pils labā neko vairāk darīt neesot iespējams, neapdraudot strādnieku drošību. Patlaban turpinās darbs pie jumta konstrukciju risinājumu izstrādāšanas, taču jāņem vērā, ka vispirms jānovāc degušās sijas un bojātās konstrukcijas. To demontāža iespējama tikai ar speciālu tehniku, taču darbus apgrūtina apstāklis, ka pilij ir apgrūtināta piekļūšana.
Patlaban pilī uz vietas dežurē speciālisti, kas uzrauga situāciju ēkā, taču otrdien pili apsekos eksperti, kas izpētīs tās tehnisko stāvokli un lems, kā turpmāk organizēt darbus.
Kā ziņots, piektdien vakarā būvnieki kopā ar AS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvjiem apskatījuši objektu un «SBRE» projekta komandas speciālisti izstrādājuši un saskaņojuši operatīvo rīcības plānu par veicamajiem darbiem objektā. Kā prioritāte noteikta vēsturiskā mantojuma saglabāšana - t.i. nostiprināt vēsturiskos griestus un veidojumus, kur iespējams, kā arī attīrīt no gruvešiem un saglabāt bojātos gleznojumus. Tāpat nolemts nekavējoties atbrīvot konstrukcijas no samirkušajiem gruvešiem un liekā mitruma, lai apturētu tā tālāko postošo iedarbību.
Straume uzsvēra, ka ir svarīgi ēkā atjaunot mikroklimatu, tāpēc tiek organizēta arī pagaidu jumta konstrukciju projekta izstrāde un izbūve no mobilajām konstrukcijām. Darbu sāks arī projekta konstruktori, kas apsekos bojātās konstrukcijas un gatavos projekta risinājumus jau pastāvīgā jumta un pārsegumu konstrukciju izbūvei un nosegšanai.
Kā ziņots, ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 21.jūniju visvairāk cietusi Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis.
Ugunsgrēks varētu būt izcēlies Kastelas daļā. Ugunsgrēkā ir daļēji cietušas Kastelas daļas, austrumu piebūves daļas un priekšpils daļas bēniņu, jumta konstrukcijas. Visvairāk ir cietusi Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis. Tāpat ugunsgrēka radīti bojājumi ir Svētku zāles jumta daļā. Pārējās telpas ugunsgrēks nav skāris, bet konstrukcijas ir samērcētas dzēšanas procesā.
Kopumā uguns nopostījusi pili 3200 kvadrātmetru platībā.
