Kaut gan Ventspils sociālajā dienestā ir konstatētas atsevišķas nepilnības, tās nevarēja būt par iemeslu 19.jūnija naktī notikušajai traģēdijai, kad no tilta Ventā ielēca sieviete kopā ar diviem bērniem, kuri negadījumā gāja bojā.
Traģiskais notikums Ventspilī: nepilnības sociālajā dienestā nevarēja būt par iemeslu (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tas secināts Labklājības ministrijas (LM) pārbaudē Ventspils pilsētas sociālajā dienestā. Sociālā dienesta sniegtā informācija liecina, ka klientes ģimenes locekļiem pēc traģiskā notikuma ir piedāvāta iespēja saņemt psihologa konsultācijas, informē LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brīvmane.
Plānots, ka Ventspils sociālā dienesta kopējā pārbaude turpināsies līdz 26.jūlijam. Tās noslēgumā dienests saņems atzinumu, kurā būs iekļauti secinājumi un ieteikumi darba uzlabošanai.
Kā būtiskāko trūkumu LM konstatējusi nepietiekamo sociālo darbinieku skaitu Ventspils sociālajā dienestā. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzību profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu.
Pārbaudes rezultātā konstatēts, ka Ventspils pilsētā dzīvesvietu ir deklarējuši 40 106 iedzīvotāji. Tādējādi Ventspils pilsētā būtu vajadzīgi vismaz 40 sociālā darba speciālisti, kas strādātu ar klientiem.
Saskaņā ar dienesta sniegto informāciju sociālajā dienestā kopumā strādā 36 darbinieki, no kuriem tieši ar klientiem strādā 15 sociālā darba speciālisti. Tas nozīmē, ka nav ievērota likuma norma, jo faktiskais darbinieku skaits ir 37% no reāli nepieciešamajiem.
LM saskata risku, ka izteiktais darbinieku trūkums varētu ietekmēt dienesta sniegto pakalpojumu kvalitāti, informē Brīvmane.
«Ventspils sociālajā dienestā notika konkrētā sociālā gadījuma vadīšana, kas pēc būtības ir uzskatāma par atsevišķu situāciju risināšanu. Izvērtējot dokumentus, ir jāsecina, ka dienesta darbā atsevišķi posmi ir pilnveidojami: jāstiprina starpprofesionālā un starpinstitucionālā sadarbība, izvērtējot situāciju, jāveido kontaktu uzturēšana ar klienta tuviniekiem, visa informācija, kas ir dienesta rīcībā, ir jāapkopo un jāizmanto gadījuma vadīšanā,» uzsver Inese Kukore, LM Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles departamenta direktore.
Tāpat LM norāda, ka ir nepieciešams pilnveidot Sociālā gadījuma vadīšanas metodes, nosakot precīzu problēmu, izvirzot mērķus, nosakot uzdevumus, atspoguļojot izpildes gaitu un tās izvērtējumu. Šos ieteikumus LM iekļaus atzinumā par dienesta kopējo darbu un tā ietekmi uz pakalpojuma kopējo kvalitāti.
LM atgādina, ka ārkārtas pārbaude Ventspils sociālajā dienestā notika 20.jūnijā – nākamajā dienā pēc traģiskā notikuma.
Brīvmane informē, ka pēc tam detalizēti izvērtēti dokumenti un diskutēts ar sociālā dienesta darbiniekiem. Jau sākotnējā pārbaudē 20.jūnijā LM secināja, ka Ventspils sociālais dienests ir strādājis ar cietušo ģimeni. Tai ir sniegts gan materiālais, gan cita veida atbalsts. Viens no LM uzdevumiem ir kontrolēt sociālo pakalpojumu sniedzēju, t.sk. pašvaldību sociālo dienestu atbilstību normatīvo aktu prasībām un sociālo pakalpojumu kvalitāti.