Latvijas Nacionālās operas (LNO) skatuves mākslinieku neatkarīgā arodbiedrība un LNO Simfoniskā orķestra arodbiedrība vērsusies pie kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) un Kultūras ministrijas valsts sekretāra Gunta Puķīša, mudinot nepieļaut līdzšinējā LNO direktora Andreja Žagara iecelšanu LNO valdē, liecina medijiem izplatītais LNO arodbiedrību paziņojums.
Vēstulē LNO arodbiedrības, kas pārstāv operas solistus, kora un orķestra māksliniekus, uzsver Žagara nepiemērotību LNO valdes locekļa amatam, kritizē viņa vadības stilu, attieksmi pret operas darbiniekiem un apšauba viņa kā režisora prestižu, norādot, ka kopš 2012.gadā arodbiedrību izteiktās prasības par Žagara atcelšanu no valdes locekļa amata operas darbībā nekas nav mainījies.
Kā uzsver LNO arodbiedrību pārstāvji, 2012./2013.gada sezonas laikā Žagars ilgstoši ir atradies atvaļinājumos bez darba algas saglabāšanas, kuru laikā realizējis savus radošos projektus citos operteātros pasaulē. Viņa prombūtnē LNO darbu ir vadījušas citas personas, kas nav veicinājis radošā darba organizāciju un tā kvalitāti.
«Žagara vadības stils nav mainījies. Arvien turpinās necienīgā izturēšanās pret solistiem un kora māksliniekiem. Žagars izmanto un pieļauj LNO administrācijas attiecībās ar LNO māksliniekiem mobingu un bosingu, proti, darba līgumi netiek slēgti pēc vienotiem principiem - terminēto un neterminēto līgumu slēgšana notiek pēc Žagara vienpersoniskiem un subjektīviem apsvērumiem, vokālo nodarbību pieejamība netiek nodrošināta visiem pēc vienādiem kritērijiem, bet gan atbilstoši Žagara personiskām simpātijām, lomu sadale notiek pēc Žagara subjektīviem apsvērumiem un personiskām simpātijām, disciplinārie sodi tiek izmantoti kā ietekmēšanas līdzeklis, kā sistēma tiek izmantoti atlaišanas draudi situācijās, kad darbinieks labprātīgi nepiekrīt algas samazinājumam vai citiem rīkojumiem un/vai lēmumiem, kas nav viņa interesēs, nav nodrošināti pienācīgi darba apstākļi kora māksliniekiem, piemēram, vietas ģērbtuvēs, neskatoties uz finanšu trūkumu, tiek palielināts administratīvais aparāts, piemēram, ieviests kora administratora amats, u.c.
Netiek risināti jautājumi, kas attiecas uz mākslinieku darba samaksu viesizrāžu laikā - honorāriem kora un orķestra māksliniekiem. Viesizrāžu laikā gan 2011.gadā Spānijā, gan 2013.gadā Krievijas Federācijā Maskavā sarunās ar attiecīgās valsts māksliniekiem tika konstatēts, ka šo valstu mākslinieki viesizrāžu laikā saņem ne tikai konstantās algu likmes un komandējuma dienas naudas, bet arī honorārus par katru izrādi. LNO šādu apmaksas kārtību neparedz. Līdz ar to ekonomiski šādas viesizrādes nav izdevīgas, jo dienas naudas nesedz izdevumus.
Iestudējumi, kas tiek piedāvāti viesizrādēs, ir diskutabli. Tā viesizrādēs Maskavā tiek izrādītas Žagara režisētās izrādes - Pētera Čaikovska «Jevgeņijs Oņegins» un Gaetāno Doniceti «Lucia di Lammermoor». Profesionālo kritiķu atsauksmes Krievijas presē par šo iestudējumu režiju bija ļoti kritiskas, lai neteiktu - negatīvas,» pauž arodbiedrību pārstāvji.
«Uzskatām, ka Žagars ir tieši atbildīgs par finansiālo stāvokli - operas faktisko maksātnespēju un kritisko finansiālo situāciju, kādai viņš ir pakļāvis LNO māksliniekus. Darba samaksas pieaugums nedaudz skāris tikai zemāk apmaksātos darbiniekus. Kā reakcija uz neadekvāto samaksu par darbu 2012.gadā tika pieteikts LNO kora streiks, kas gan tika atzīts par neatbilstošu likumam (kas ir diskusijas vērts jautājums), gan arī LNO Simfoniskā orķestra akcija - donora diena. Abas šīs akcijas lielā mērā ir kolektīvu pretdarbība Žagara attieksmei pret kolektīvu un māksliniekiem,» ir norādīts vēstulē, piebilstot, ka Žagars ir zaudējis uzticību un cieņu savu darbinieku acīs.
LNO skatuves mākslinieku un LNO Simfoniskā orķestra arodbiedrību ieskatā, LNO repertuārs tiek sastādīts Žagara savtīgās interesēs un mantkārīgos nolūkos, par ko liecina lielais Žagara režisēto izrāžu skaits attiecībā pret citu režisoru iestudējumiem. Jāmin, ka Žagars ne reizi nav atteicies no autoratlīdzības jeb honorāra par paša režisētām izrādēm.
«Līdz ar to uzskatām, ka apšaubāms ir Žagara iestudējumu izdevīgums operai, domājams, ka citu režisoru algošana un, iespējams, jauno režisoru piesaiste šajā krīzes situācijā būtu LNO daudz izdevīgāka. Latvijas Nacionālajā operā steidzami ir nepieciešamas pārmaiņas kā administratīvajā, tā radošajā procesā,» pauž LNO skatuves mākslinieku neatkarīgā arodbiedrība un LNO Simfoniskā orķestra arodbiedrība.
Jau ziņots, ka Kultūras ministrija konkursa rezultātā lēmusi, ka LNO valdi Žagara vietā turpmāk vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats. Tomēr Maskats, kuram ir piedāvāts kļūt par operas valdes priekšsēdētāju, ir publiski paziņojis par atteikšanos no šī amata, un Kultūras ministrija tagad apsver iespēju sludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.
Žagaram ir piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, operai gatavojoties Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem 2014.gadā, Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā (ES) 2015.gadā un citiem nozīmīgiem pasākumiem.
