Latvijas Nacionālās operas (LNO) trīs valdes locekļu amatu konkursa rezultātu ignorēšana liecina par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) atteikšanos īstenot labas pārvaldības principus LNO valdes izveidē, šādu uzskatu aģentūrai LETA pauda LNO Juridiskās un personāla daļas vadītāja Beata Galzone.
Viņa skaidro, ka, publiskojot lēmumu par trim valdes locekļiem, ministre ignorējusi normatīvajos aktos noteikto kārtību par LNO valdes locekļu iecelšanu. LNO likuma 7.panta pirmā daļa paredzot, ka kultūras ministrs valdes locekli amatā ieceļ, pamatojoties uz atklāta konkursa rezultātiem. Tādējādi vispiemērotāko valdes locekļu izvēle nevar būt vienpersonisks lēmums. Likuma 7.panta piektā daļa paredzot, ka, «izvēloties valdes locekļus, konkursa komisija vērtē arī konkursa dalībnieka izstrādātu Nacionālās operas turpmākās darbības attīstības piedāvājumu».
«Pretendentu izvērtēšanai kultūras ministre apstiprināja īpašu komisiju. Taču Kultūras ministre nav respektējusi pašas apstiprināto amatu konkursa nolikumu,» akcentē Galzone. Konkursa nolikums paredz vērtēšanas kritērijus un nosaka kārtību, kādā katrs kritērijs novērtējams atbilstoši Pretendenta sniegumam konkursā.
Saskaņā ar nolikuma 17.punktu komisija, pamatojoties uz konkursa rezultātiem, iesniedz kultūras ministram komisijas darba rezultātu - trīs pretendentus ar vislielāko konkursa gaitā saņemto punktu skaitu, kas pēc konkursā iegūtā novērtējuma ir visatbilstošākie iecelšanai amatā.
«Konkursa nolikums neparedz nedz to, ka, izvēloties atbilstošākos pretendentus LNO valdes locekļu amatiem, tiek noskaidrots atsevišķas uzņēmuma darbinieku grupas viedoklis, nedz arī to, ka pirms valdes locekļa apstiprināšanas amatā kultūras ministrs konsultējas ar uzņēmuma arodbiedrību. Ministres lēmums izvēlēties Latvijas Nacionālās operas valdes locekļus, neņemot vērā pretendentu novērtējumu atbilstoši nolikumam, dod pamatu izvērtēt kultūras ministres rīcības atbilstību likuma normām,» uzsver LNO Juridiskās un personāla daļas vadītāja.
Publiski paziņojot, ka lēmums neiecelt amatā pretendentu, kuru virzījusi konkursa komisija, pamatojoties uz arodbiedrību izteiktajiem streika draudiem un apņemšanos rīkot plašas protesta akcijas, liecina par lēmuma pieņemšanu atsevišķu interešu grupu izdarītā spiediena rezultātā. Tā arī rada neizpratni par kolektīvo interešu strīdu risināšanas kārtību, kuras pamatā ir domstarpību risināšana starp iesaistītajām pusēm - darba devēju un darbinieku likumīgajiem pārstāvjiem, apgalvo Galzone.
Viņa akcentē, ka atsevišķas darbinieku grupas pārstāvji, kurus uzņēmuma darbinieki nav pilnvarojuši paust visa kolektīva viedokli, jau iepriekš ir apzināti nodarījuši kaitējumu Latvijas Nacionālās operas reputācijai, gan vairākkārt iesniedzot streika pieteikumus, ko tiesa ir vairākkārt atzinusi par nelikumīgiem, gan apzināti izplatot nepatiesu informāciju ar mērķi graut Andreja Žagara godu un cieņu.
Galzone arī norāda, ka Jaunzeme-Grende nav ievērojusi konsekvenci, jo pērnā gada 29.maijā pēc kora arodbiedrības sūdzības izskatīšanas un Žagara paskaidrojuma saņemšanas ministre rakstiski atzina, ka, «ievērojot Darba likuma normas, Kultūras ministrijai nav pamata ierosināt disciplinārlietu pret [Latvijas Nacionālās operas] valdes locekli [Andreju Žagaru]». Savukārt šā gada 25.maijā, saņemot arodbiedrību vēstuli par LNO valdes iecelšanu, kurā tiek atkārtots vairums to pašu nepamatoto un nepatieso «apsūdzību», ministre esot izšķīrusies par atklāta konkursa komisijas lēmuma ignorēšanu.
«Kultūras ministre nav nodrošinājusi lēmuma pieņemšanas caurskatāmību. Pretēji atklāta konkursa nolikuma 4.punktam nav tikusi publiskota informācija par tiem Latvijas Nacionālās operas valdes locekļa amata pretendentiem, kas tika virzīti uz noslēdzošo trešo konkursa kārtu. Šo ziņu nepubliskošana nevar tikt argumentēta ar pretendentu atteikumu izplatīt par viņiem informāciju, jo pretendentiem vispār netika prasīta viņu piekrišana,» akcentē Galzone.
Jau vēstīts, ka komponists un Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora padomnieks muzikālajos jautājumos Arturs Maskats, kuram ir piedāvāts kļūt par operas valdes priekšsēdētāju, ir publiski paziņojis par atteikšanos no šī amata, un Kultūras ministrija tagad apsver iespēju sludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.
LNO valdē darbosies līdzšinējā arī vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja, Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja Inese Eglīte, kā arī Latvijas Televīzijas (LTV) kultūras raidījumu satura redaktore, RISEBA lektore un muzikoloģe Daina Markova.
