Kultūras ministrijas rīkotā konkursa rezultāti liecina, ka augstāko novērtējumu ar 39 punktiem dala Andrejs Žagars ar Artūru Maskatu, kurš operā ilgus gadus atbild par mākslinieciskiem jautājumiem, un ar 36 punktiem viņiem seko mārketinga speciāliste Inese Eglīte. Šos trīs cilvēkus žūrija arī rekomendēja ministrei turpmākajam darbam operas valdē, vēstī TV3 raidījums «Nekā personīga», norādot, ka, saskaņā ar auditoru ziņojumiem, ministres pārmetumi ir nepamatoti.
Konkursa komisijas priekšsēdētājs un kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (NA) padomnieks Jānis Dripe raidījumam sacījis: «Mans individuālais skatījums nebija tik nozīmīgs - man bija jāpārstāv komisijas viedoklis – uzticēšanās profesionāļiem un laba gaisotne komisijā man neļāva rīkoties savādāk, kā godīgi savākt gala ziņojumā esošo un prezentēt ministrei to, kāds bija šis iznākums.»
Tomēr ministre izlēma citādi nekā komisija. Valdes priekšsēdētāja vietu viņa piedāvāja Maskatam, solot Žagaram padomnieka vietu operā.
Jaunzeme-Grende raidījumam norādīja: «Finanšu vadība Andrejam neiet, cilvēku vadība Andrejam neiet. Tāpēc mans lēmums bija – piedāvāt Andrejam to, ko viņš vislabāk māk.»
Iespējams, ka jukas ap juridiski neskaidro Jaunzemes-Grendes rīcību tālāk neraisītos, taču Maskats negaidīti atteicās vadīt operu, ja valdē netikšot atstāts Žagars.
«Ja ir savādāk, es redzu neprofesionālus cilvēkus vadībā, es varu palikt kā padomdevējs, man nav svarīgs ne amats, ne krēsls,» sacījis Maskats.
Kamēr operas valde nav pilnā sastāvā, tā nevar sākt darbu. Žagara pilnvaras beidzas šā gada 31.decembrī. Ko darīt tālāk, vai piekāpties Maskatam, rīkot jaunu konkursu, vērsties pie starptautiskiem intendantiem, kuri šeit nekad nestrādās par Žagara algu, ministrija pašlaik ir neziņā.
«Nekā Personīga» rīcībā ir operā par pēdējiem pieciem gadiem «Ernst&Young» veikts funkciju audits, ko ministrija pasūtījusi un noslepenojusi. Audits rāda, ka ministrei nav taisnība, sakot, ka Latvija opera ir slikti pārvaldīta.
Salīdzinājumā ar 15 ārvalstu operteātriem, piemēram, Vīnes, Diseldorfas, arī Viļņas un Tallinas, mūsu operai valsts dotācija ir vidēji par astoņiem procentiem mazāka. Audits rāda - patiesībai neatbilst tas, ka klibotu mārketings vai opera vāji strādātu ar auditoriju, jo biļešu ieņēmumu ziņā pārējie analizētie opernami atpaliek, un veiksmīgāki par Latvijas Nacionālo operu bijuši tikai Barselonas un Parīzes operteātri.
Auditori analizējuši arī konkrētu operas izrāžu rentabilitāti. Ministres pieņēmums, ka Žagara paša režisētās izrādes iestudētas vienīgi mantkārīgos nolūkos, auditoru izpētītais apgāž. Jo starp Žagara režisētajām izrādēm ir gan tādas - kā «Karmena» un «Traviata», kas nesušas vislielākos ieņēmumus, gan arī tādas kā «Verters» un «Pīķa dāma», kas nesušas zaudējumus.
Auditori no biznesa viedokļa arī attaisno Žagara centienus izrādīt vismaz sešus jauniestudējumus gadā. Taču, lai arī valsts dotācija ir atgriezusies turpat trekno gadu līmenī un ir – 5,6 miljoni, auditori uzskata, ka ir jāatliek atpakaļ krīzes gados samazinātā atlīdzība štata darbiniekiem vidēji par 14%.
Auditoru izpētītais rāda, ka pieaudzis arī ziedotāju atbalsts operai. Boriss un Ināra Teterevi vien, solistu apmācībai LNO akadēmijai šogad ieguldīja vairāk nekā 100 tūkstošs latu. Viņi nezina, vai turpmāk operai sniegs finansiālu atbalstu, jo sadarbībai liela nozīme esot tieši Žagaram.
Boriss Teterevs norādījis: «Es nevaru pateikt, kurš viņu varētu aizvietot. Tik enerģisku, radošu, idejām pārpilnu cilvēku. Viņš ir tik dinamisks, jauns un skaists – īsta operas vizītkarte. Un viņš to ir panācis šajos 18 gados. Vai jūs zināt kaut ko par Igaunijas, Lietuvas, Polijas opernamiem? Neko. Bet mūsu operu, pasaulē varbūt būtu pārāk skaļi teikts, bet Eiropā noteikti zina un tas ir liels viņa nopelns.»
Ināra Tetereva norādījusi: «Negribam pateikt, ka no šodienas maks būs ciet, tomēr ir no svara, kas vadīs tik lielu organismu, kāda ir mūsu opera.»
