Apmaksātas publikācijas vēsta, ka Vaškeviču vajā Latvijas slepenie dienesti

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Pēdējās nedēļās Latvijas preses izdevumos parādījušās plašas apmaksātas publikācijas, kurās izteikti pārmetumi par kukuļdošanā apsūdzētā Vladimira Vaškeviča spridzināšanas krimināllietas izmeklēšanu.

Apmaksātajā publikācijā atkārtoti tiek pausts viedoklis, ka pret Vaškeviču tiekot vērsta Latvijas specdienestu un ar tiem saistītu noziedznieku izspiešana, kas esot pāraugusi politiskā vajāšanā. Arī nesenais tiesas lēmums apcietināt Vaškeviču esot politiskās vajāšanas izpausme, kas turklāt radot draudus viņa dzīvībai.

Vienā no šādām publikācijām kā tās apmaksātāja norādīta Vaškeviča dzīvesbiedre Ināra Vilkaste, kura arī pati iesaistīta vairākos tiesas procesos gan kā apsūdzētā, gan kā cietusī.

Vaškeviča advokāts Aloizs Vaznis uzskata, ka viņa klienta lietas izskatīšana apzināti tiekot slēpta - Latvijas Ģenerālprokuratūra izmantojot pretrunas Kriminālprocesa likumā, lai ar Vaškeviču saistītās lietas tiktu izskatītas slēgtās sēdēs un sabiedrībai nebūtu iespējas uzzināt patiesos apstākļus. Esošā situācija esot pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un konvencijas standartiem, kur norma ir atklātas tiesas sēdes.

«Būtiski, ka slēgta procesa statusu Latvijā var piemērot prokuratūra. Faktiski tas nozīmē to, ka apsūdzības uzturētājs var vērst lietas gaitu sev par labu. Tā tas ir Vaškeviča gadījumā. Sabiedrībā tiek kultivēts viedoklis par Vaškeviču kā korumpētu ierēdni, neizvērtējot objektīvi lietas materiālus un būtību,» sacīja Vaznis, apgalvojot, ka Latvijā bijuši gadījumi, kad Operatīvo darbību likuma un Kriminālprocesa likuma nepilnības tiek izmantotas atsevišķu grupu interesēs.

Šādos apstākļos laikrakstos latviešu un krievu valodā publicēti «fakti un liecības par bijušā Valsts ieņēmuma dienesta Muitas kriminālpārvaldes direktora slepkavības mēģinājumu, kurus izmeklētāji un tiesa ir izvēlējusies ignorēt», informēja Vaznis. Publikācijās esot analizēti vairāki lietiskie pierādījumi, kas norādot uz sākotnējo aizdomās turamo saistību ar bijušā ierēdņa auto spridzināšanu, proti, tiek runāts par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) operatīvo darbinieku Aigaru Sparānu, bijušo politiķu padomnieku un lidosta «Rīga» Drošības daļas vadītāju Raimondu Lazdiņu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieku Edgaru Gulbi un agrāk tiesāto Raimondu Štālbergu.

Vilkaste aģentūrai LETA norādīja, ka sistēma izvēlas ignorēt visus pārkāpumus, kas vērsti pret Vaškeviču, un viņa zaudējusi cerību tikt sadzirdēta. «Ja mana vienīgā iespēja ir vērsties caur apmaksātu publikāciju, lai sabiedrībai parādītu faktus, tad man nekas cits neatliek. Medijos pārsvarā tiek publicēts vienpusējs viedoklis, ņemot vērā Vladimira Vaškeviča veselības stāvokli, viņam nav iespējas sevi publiski aizstāvēt,» norāda uzņēmēja.

Vaškevičs tiek apsūdzēts pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas - par kukuļdošanu atkārtoti vai lielā apmērā, vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, vai arī ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Likumā paredzētais sods par šādu noziedzīgu nodarījumu ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Kā uzskata apsūdzība, laikā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada janvārim Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodevis kukuļus, proti, 2010.gada 26.decembrī 23 700 eiro (16 656 latus) un 2400 latus, šā gada 26.janvārī 1580 eiro (1118 latus) un 1500 latus, un 30.janvārī viņš nodevis naudu 27 600 eiro (19 397 latus) un 1700 latus. Kopumā kukuļos nodotā summa ir 52 880 eiro (37 164 lati) un 5600 latu.

Kukuļdošanas lietā KNAB aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Pēc atbrīvošanas Vaškevičs ar tiesas atļauju devies uz Austriju, kur, pēc Vaškeviča advokātes Jeļenas Kvjatkovskas teiktā, spēji pasliktinājies viņa veselības stāvoklis, tādēļ bijusi nepieciešama akūta operācija un pēc tam ārstēšanās.

Tikmēr Latvijā tika nolemts mainīt Vaškeviča drošības līdzekli un apcietināt viņu, izsludinot Vaškeviču starptautiskajā meklēšanā. Pēc Eiropas aizturēšanas ordera izvērtēšanas Vaškvičs Austrijā tika pārvietots no vienas slimnīcas uz citu, kur viņam piemērota apsardze.

Uz augšu