Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Straujuma atklāj sliktāko scenāriju, ja apstājas visa tirdzniecība ar Krieviju

FOTO: AFP/Scanpix

Pilnīga ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) varētu samazināt par 10%, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Viņa gan uzsvēra, ka tas ir pats sliktākais scenārijs - ja apstājas visa tirdzniecība ar Krieviju - un pagaidām nav indikāciju, ka tas varētu notikt. «Tas ir pats sliktākais scenārijs, kad apstājas pilnīgi viss. Domāju, ka patlaban tas nav reāli,» sacīja premjere.

Straujuma minēja, ka kopumā valdībā tika apspriesti trīs iespējamie Krievijas-Ukrainas konflikta attīstības scenāriji un Latvijas iespējamā rīcība. «Es negribētu nosaukt šīs nozares, lai neceltu ažiotāžu, bet mums ir precīzi aprēķini un rīcības plāns, ko varam darīt, ja parādīsies lielāki riski mūsu tautsaimniecībai,» teica Ministru prezidente.

Tāpat viņa norādīja, ka turpmāk katru nedēļu valdībā spriedīs par Krievijas-Ukrainas konflikta attīstību un tās iespējamo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un drošību. «Sākotnēji biju paredzējusi rosināt darba grupas izveidi ar ekonomiskā bloka ministriem, bet tomēr nospriedām, ka pareizāk būtu, ka šeit piedalās visi ministri. Tāpēc par to katru nedēļu spriedīsim valdībā un vajadzības gadījumā sasauksim arī ārkārtas sēdes,» klāstīja Straujuma.

Premjere minēja, ka ceturtdien viņa dosies uz Briseli, kur ar Eiropas valstu vadītājiem spriedīs par pašreizējo situāciju. Pagaidām Straujuma bija piesardzīga prognozēs par ekonomisku sankciju ieviešanas iespējamību pret Krieviju, norādot, ka jāvērtē situācijas tālākā attīstība.

Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs neprognozēja, cik iespējamas ir ekonomiskās sankcijas no Eiropas Savienības puses pret Krieviju, norādot, ka jāvērtē tālākā situācijas attīstība.

«Latvija nav karstākā uzstājēja uz sankcijām, bet mēs arī neklusējam. Daudzi saka, ka varbūt mums vajadzēta tomēr šajā situācija klusēt. (..) Ziniet, 30.gados Latvija sēdēja un klusēja, un tad atnāca 40.gads, tāpēc mums jābūt aktīviem starptautiskās sabiedrības biedriem,» sacīja ministrs.

Tāpat viņš norādīja, ka ir vairākas jomas, kurās ir iespējami kompensējoši mehānismi, piemēram, uzņēmējdarbība un enerģētika, taču par tiem varēs runāt, kad attiecīgas problēmas radīsies.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien, 17.martā, vienojās par sankcijām pret 21 Krievijas un Ukrainas amatpersonu, kas uzskatāmas par atbildīgām par svētdien, 16.martā, notikušo referendumu Ukrainas Krimas autonomajā republikā. ES ārlietu ministri sanāksmē pulcējās pēc tam, kad svētdien Krimā notika referendums par pievienošanos Krievijai, kurā saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem tādu soli atbalstījuši vairāk nekā 96% dalībnieku. ES un citas Rietumvalstis referendumu ir atzinušas par nelikumīgu un uzskata to par Krievijas pastrādātu starptautisko saistību saglabāt Ukrainas teritoriālo nedalāmību pārkāpumu.

Patlaban tiek apspriesta iespēja arī par ekonomiskām sankcijām pret Krieviju.