Latvijai ir būtiski stiprināt sadarbību ar NATO partnervalstīm, kas palielina Latvijas drošību, intervijā aģentūrai LETA sacīja bijusī valsts kontroliere, biedrības «Tautas kustība «No sirds Latvijai»» dibinātāja Inguna Sudraba.
Sudraba: Iekšpolitiski mēs nedrīkstam turpināt paši būt sev ienaidnieki (90)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norādīja, ka Krievijas agresija Ukrainā ir mainījusi drošības situāciju Eiropā, tāpēc Latvijai ir jāstiprina sadarbība ar NATO partnervalstīm.
Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka «iekšpolitiski mēs nedrīkstam turpināt paši būt sev ienaidnieki».
«Dzīvojot blakus lielvalstij, mums būtu jāiemācās, ka valsts būs droša tad, kad sabiedrība būs vienota. Mums pašiem ir jāizdara viss, lai neradītu vidi, kurā būtu iespējamas vienas grupas provokācijas,» sacīja Sudraba.
Tāpat, pēc viņas domām, Latvijā ir arī jādomā par savas valsts interesēm, aktīvi aizstāvot savus uzņēmējus, kuru tirdzniecība ar Krieviju jau cieš - pat tagad, kad nav ieviestas plašākas sankcijas.
«Valstij jau tagad vajadzētu domāt, kā pasargāt biznesu, jo uzņēmumu ir viegli aizvērt, bet atsākt ražošanu ir neiespējami,» uzskata Sudraba.
Jau ziņots, ka NATO nosūta daļu no tās karaflotes ātrās reaģēšanas spēku kuģiem uz Baltijas jūru, Ukrainas krīzes apstākļos šādi īstenojot soļus Austrumeiropas sabiedroto aizsardzības nostiprināšanai, pavēstīja alianse.
Piecu nelielu kuģu grupa, kurā ietilpst četri mīnu traleri un viens palīgkuģis, tiks nosūtīti uz Baltijas jūru, kas tur paliks «pārredzamā nākotnē», sacīja NATO jūras spēku pavēlniecības preses pārstāvis. Karakuģu grupā būs kuģi no Norvēģijas, Nīderlandes, Beļģijas un Igaunijas. Tā ir viena no četrām alianses karaflotes grupām, kas ir pieejamas kā ātrās reaģēšanas vienības.
Tāpat ziņots, ka ar mērķi piedalīties militārajās mācībās 24.aprīlī Latvijā ieradās ASV gaisa desanta rota no ASV armijas Eiropā 173.kājnieku brigādes kaujas vienības. Jaunās apmācības ir daļa no ASV kājnieku apmācību paplašinātā aktivitāšu klāsta Baltijā un Polijā, kas notiks tuvāko mēnešu laikā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki pēdējo dienu laikā Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.