Mežs ienāk pilsētā - Mežaparks (2)

Pāris reižu Mežaparkā esot ieklīdis kāds alnis un izbiedējis atpūtniekus, ir gadījies arī redzēt tramīgas stirnas vai veiklus zaķus un, ja zina īstās vietās, – tikt pie kārtīgas riekšavas meža zemeņu. Asfaltētie celiņi ir ērti, bet arī mānīgi – solis uz vienu vai otru pusi, un esi jau uz meža takas, vēl tālāk aiz muguras atstājot pilsētas steigu.

Nedēļas nogalēs gan Mežaparkā ir kā burbuļojošā katliņā – skrituļotāji, riteņbraucēji, nūjotāji, laisku pastaigu mīļotāji un Ķīšezera veldzes baudītāji. Mežaparks ir ne tikai viena no lielākajām Rīgas apkaimēm, bet arī iecienīta pilsētnieku atpūtas un pastaigu vieta vismaz 100 gadu garumā. Jau šīs nedēļas beigās – 21. un 22. jūnijā – tur tiks svinēti vērienīgie «Rīga 2014 saulgrieži», tāpēc mūsu rubrika «Pastaigas Rīgā» piestāj Mežaparkā, iemūžinot vēl pirms svētkiem rāmās alejas un klusās pļaviņas, Ķīšezera peldvietu un, protams, Lielo estrādi, kur jau sagatavošanās darbus sācis iespaidīgā deju uzveduma «Lec, saulīte!» tehniskais personāls.

Mežaparks vēl 20. gadsimta sākumā bija pazīstams kā Ķeizarmežs (Kaiserwald). Tautā nosaukums bijis iegājies jau kopš 17. gadsimta, kad 1621. gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs, aplencot Rīgu, tolaik no pilsētas visai attālajā mežiņā bija ierīkojis sava karaspēka apmetni.

Ķeizarmeža apkārtnē arī dzīvojuši zemnieki, kuri apgādājuši Rīgu ar svaigu pārtiku un Ķīšezerā zvejotām zivīm, bet jau pēc 17. gadsimta arvien vairāk te parādījušies arī turīgo ļaužu ārpilsētas nami.

Saistībā ar Rīgas pilsētas 700 gadu jubileju 1901. gadā tika lemts Ķeizarmežā veidot pilsētas atpūtas parku, bet gadu vēlāk ar likumu aizliegts šajā teritorijā izvietot Rīgas rūpnīcu palīguzņēmumus. Pēc slavenā Rīgas parku arhitekta Georga Kūfalta projekta tur 20. gadsimta sākumā sākts veidot pilsētas parks – dārzpilsēta, un uz pirmajiem greznajiem ārpilsētas namiem, vasarnīcām un villām nebija ilgi jāgaida. Lielākā daļa Mežaparka dzīvojamās zonas arhitektūras tapusi pirms Pirmā pasaules kara un starpkaru periodā, atspoguļojot sava laika būvniecības modes tendences – no jūgendstila nesātīgās greznības līdz lakoniskam funkcionālismam.

Mežaparka teritorijā ir arī 1914. gadā atvērtais Rīgas Zooloģiskais dārzs – vecākais zooloģiskais dārzs Ziemeļeiropā, Lielie Meža kapi un Annas muižas teritorijā izveidotā sporta biedrība «Keiserwald» jeb mūsdienās tradīciju pārmantotājs – sporta komplekss «Ķeizarmežs».

Ķeizarmežu no ārpilsētas teritorijas par pilsētniekiem viegli sasniedzamu atpūtas un dzīvojamo zonu 20. gadsimta sākumā pārvērta zirgu tramvajs. Tas gan pavisam drīz, 1910. gadā, tika pārveidots par elektrificēto tramvaju, savienojot pilsētas centru ar ārpilsētas dzīvojamo zonu un parku. Pašreizējo nosaukumu Mežaparks ieguva 1923. gadā, bet gadu vēlāk tas oficiāli tika pievienots Rīgas pilsētas teritorijai.

1950. gadu pirmajā pusē pēc arhitekta V. Šņitņikova projekta Mežaparkā sāka būvēt Lielo estrādi, kam vajadzēja kļūt par PSRS sasniegumu demonstrācijas vietu. Šāda veida izstādes tur arī tika rīkotas, tomēr 1950. gados vēl nenāca ne prātā, ka šī būve kļūs par latviešu nacionālās atmodas vietu un Dziesmu svētku templi – būtisku stūrakmeni nacionālās pašapziņas stiprināšanai. Pirmo reizi Dziesmu svētki Mežaparka Lielajā estrādē notika 1955. gadā, un visus šos gadus savu norises vietu nav mainījuši. Ko nozīmē stāvēt lielajā kopkorī «lai balstiņa tālu skan», šovasar varēs izbaudīt arī aptuveni 7000 ārvalstu kordziedātāju, kuri līdz ar latviešu koriem piedalīsies Pasaules koru olimpiādes īpašajā lielkoncertā 13. jūlijā. Pagājušajā gadā estrādē divas reizes – 4. maijā, kā arī 16. un 17. novembrī – tika izklāts pasaulē lielākais Latvijas karogs. Savukārt pavisam drīz, 21. un 22. jūnijā, neparastā izvietojumā – ar skatītājiem kora vietā un dejotājiem skatītāju laukumā – estrāde piedzīvos vēl nebijušu saulgriežu deju uzvedumu «Lec, saulīte!».

Ko vēl darīt Mežaparkā vasarā? Aizstaigāt (der arī skrituļošana vai braukšana ar velosipēdu) līdz bijušajam hipodromam, kur novietotas iespaidīga izmēra skulptūras, kas padomju gados greznoja Lielās estrādes stūrus, palaist bērnus uz pāris stundām izpriecāties šūpolēs un slīdkalniņos bērnu sporta un atpūtas pilsētiņā, uzmeklēt Rīgas resnāko priedi (apkārtmērs 5 m) pie vienas no galvenajām alejām (tā ir īpaši atzīmēta), atrast bijušo izpletņlēcēju laukumu, kur šobrīd iespējams pārbaudīt spēku un veiklību «Mežakaķa» trasītēs, un paspēt paslaistīties pie ūdens Ķīšezera pludmalē.

Starp jaunākajiem Mežaparka pastaigu pieturas punktiem ir īpaši izveidots jaunlaulāto kalniņš un turpat līdzās – pirmais 3D zīmējums uz asfalta Latvijā.

Jaunlaulāto kalniņš ir vēl gluži jauns veidojums – uz nelielā uzkalniņa, netālu no «Ozo golfa laukuma» žoga, ir soliņš, pie kura var nokļūt pār nelielu, kāzu izdarībās tik svarīgo tiltu un kāpnēm ar deviņiem pakāpieniem. Viena no jau iedibinātajām tradīcijām vēsta, ka jaunlaulātie uzkalniņā var stādīt savu rododendru, bet cita aicina mest akmentiņus simboliskajā «likteņupes» gultnē.

«riga2014.org».