/nginx/o/2018/07/21/11013161t1h35ee.jpg)
Skolēns Aleksejs Popovs sarunājas ar LMT valdes priekšsēdētāju Juri Bindi.
Latvija ir Eiropas digitālā lielvalsts (26)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jūsuprāt, kāpēc jauniešiem būtu jāpievērš uzmanība faktam, ka Latvija kļūs par prezidējošo valsti Eiropas Savienības (ES) Padomē?
Pirmkārt jau tāpēc, ka tas ir vēsturisks notikums – Latvija pirmo reizi uzņemas šādu pienākumu. Jaunieši ir tie, kuri veidos mūsu valsts nākotni, līdz ar to jums būtu vērtīgi saprast procesus, kas notiek tagad, īpaši tos, kas attiecas uz Latvijas lomu pasaulē. Otrkārt, Latvijas prezidentūra kā vienu no prioritātēm ir izvirzījusi digitālās Eiropas attīstību. Manuprāt, ne tikai interesanti, bet arī vērtīgi ir sekot līdzi notikumiem, kurus Latvijā nākamā pusgada laikā pieņemsim, jo tas lielā mērā ietekmēs mūsu nākotni.
Cik digitāli mēs esam salīdzinot ar citām ES valstīm?
Vismaz šajā jomā Latvija noteikti ir pirmrindniekos. Ja runājam par tīkla pārklājumu, datu pārraides ātrumu un kvalitāti gan mobilajos, gan fiksētajos telekomunikāciju tīklos, mēs stabili esam pirmajā pieciniekā Eiropā. Kad nākas pabraukāt pa Eiropas dienvidu valstīm, uzreiz ir jūtama atšķirība. Nav noslēpums, ka paradums kā regulāra un droša iepirkšanās internetā Latvijā labi iesakņojusies, taču dažas ES valstis tikai attīstās.
Interneta tehnoloģiju attīstībā ES no mums var mācīties. Tāpēc mēs, LMT esam kļuvuši par Latvijas prezidentūras partneri un apņēmušies nodrošināt pašus labākos mobilos sakarus un ātrāko internetu. Valsts reputāciju veido arī nevainojams starptautisku pasākumu tehniskais nodrošinājums, līdz ar to kā vienu no savām misijām uztveram – parādīt Eiropai Latviju kā digitālu lielvalsti arī prezidentūras laikā.
Kas ir galvenais iemesls, kāpēc prezidentūras laikā runāsim par digitālu Eiropu?
Ja vēlamies ekonomisko attīstību un lielāku konkurētspēju, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir neaizstājamas. Pasaules mērogā Eiropa nedaudz iepaliek tādiem milžiem kā ASV un Japāna, līdz ar to Latvija kā informācijas tehnoloģiju lielvalsts var būtiski uzlabot situāciju un palīdzēt ES pakāpties līdz lielo spēlētāju līmenim.
Ko mēs plānojam darīt prezidentūras laikā, lai informācijas tehnoloģiju jomā Latvijā un ES panāktu vēl lielāku attīstību?
Ir svarīgi, ka prezidentūras mērķu realizācijā iesaistās speciālisti. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) jau ir noslēgusi sadarbību ar Latvijas prezidentūras sekretariātu par kopīgu projektu un aktivitāšu organizēšanu. Nākošgad Rīgā pulcēsies informācijas tehnoloģiju eksperti no visas ES, lai diskutētu par Eiropas digitalizācijas iespējām, un esmu pārliecināts, ka mūsu speciālistiem būs daudz sakāmā. Iesaistīsim arī plašāku sabiedrību – lai veicinātu tehnoloģiju iespēju apguvi rīkosim gan E-prasmju nedēļu, gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju Karjeras dienas jauniešiem.
Karjeras dienas izklausās labi, bet ko darīt tiem jauniešiem, kuri gribētu iemācīties kaut vai programmēšanas pamatus, bet viņu skolās šādas iespējas nav?
Viena no digitālās vides priekšrocībām ir informācijas pieejamība tīmeklī, to skaitā arī dažādi izglītojoši kursi. Latvijā ir izveidots spēcīgs publiskais bibliotēku tīkls – ja mājās nav interneta pieslēguma, var doties uz bibliotēku un visu nepieciešamo uzzināt tur. ES ir vairākas valstis, kurās informācijas tehnoloģiju apmācība ir iekļauta obligātajā mācību programmā, Latvijā tas pagaidām notiek pēc izvēles principa, taču uzskatu, ka jaunietim, kurš ir apguvis informāciju tehnoloģijas, nākotnē pavērsies milzums iespēju. Piemēram, ES pētniecības un inovācijas programmā «Apvārsnis 2020» ar 80 miljardi eiro budžetu septiņiem gadiem jaunu tehnoloģiju attīstīšanai ir un arī būs nepieciešami labi sagatavoti speciālisti. Turklāt nav jābūt programmēšanas ekspertam. Piemēram, uzņēmējam pietiktu kaut vai ar izpratni par tehnoloģiju iespējām, lai kopā ar pētniekiem viņš spētu radīt jaunus un inovatīvus produktus.
Kādu Jūs redzat Latvijas turpmāku attīstību Eiropas Savienībā? Kas ir galvenās lietas, ko ir jāpaveic, lai mēs katrs dzīvotu labāk?
Mēs paši esam atbildīgi par savu veiksmes stāstu, un labklājības pamatā ir pašu darbs. Mūsu vietā neviens neko nedarīs. Mums ir jāizvirza mērķi, kādi vēlamies būt nākotnē, un uz tiem jāvirzās, darot visu iespējamo un reizēm arī neiespējamo to realizēšanai. ES Latvijai dod finansējumu inovāciju attīstībai un infrastruktūras sakārtošanai, mums pašiem ir jāizlemj, kā šīs iespējas izmantot visas valsts ekonomiskās attīstības labā. Ir svarīgi meklēt jaunus ceļus, jaunus risinājumus. Latvijā ir tapuši vairāki unikāli produkti, kas jau šobrīd ir pamanīti globālajā tirgū – pasaulē populārākā lidojošā kamera AirDog, grafiku veidošanas serviss Infogr.am, dzintara diegs, kas pārsteidzis mediķus visos kontinentos. Jaunas idejas un neordināri risinājumi ir tas, kas nepieciešams mūsu uzņēmējiem, lai Latvija pēc iespējas ātrāk tuvotos ES pārtikušāko valstu līmenim.
Jūsuprāt, ko mums visiem nozīmēs tas, ka uz pusgadu būsim ES Padomes prezidējošā valsts?
Noteikt Eiropas darba kārtību pusgada garumā ir izaicinājums un vienlaikus liela atbildība. Tā būs iespēja mums pašiem mācīties un kaut ko iemācīt Eiropai. Es būšu gandarīts, ja mūsu sasniegumi iedvesmos Eiropas tehnoloģiju speciālistus, digitālajai attīstībai radot plašāku spēles laukumu visā ES. Informācijas tehnoloģiju specifika paredz, ka liela daļa no izaugsmes iespējama tikai kopējā darbā pie inovācijām. Jo vairāk spožu prātu iesaistīsies, jo iespaidīgāks būs rezultāts.
Jaunumi un aktualitātes par ES Padomes prezidentūru:
*Raksts tapis sadarbībā ar Valsts kanceleju un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu.