/nginx/o/2018/07/21/11014507t1h5c89.jpg)
Dziedātājs Lauris Reiniks intervē Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu
Stipra Eiropa ir atslēga Latvijas tālākai izaugsmei (117)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tūlīt nosvinēsim gadu miju un Latvija debitēs Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentūrā. Kur Jūs sagaidīsiet šo nozīmīgo datumu?
Svētku laikā būšu kopā ar savu lielāko vērtību – bērniem, mazbērniem un pārējiem tuviniekiem. Šis ir tas laiks, kad kopīgi varam pārdomāt līdzšinējās izvēles un uzstādīt jaunus mērķus. Arī atvilkt elpu un uzkrāt spēkus.
Raugoties plašāk, jaunais gads mums Latvijai sāksies ar izaicinājumu nākamajā pusgadā īstenot veiksmīgu Latvijas prezidentūru ES Padomē. Tā ir liela atbildība un es redzu, ka esam gatavi vadīt Eiropas lielo skatuvi. Vēl būtiskas pārmaiņas norisināsies pie kaimiņiem lietuviešiem, kuri no nākamā gada pievienosies eirozonai. Latvijai šīs pārmaiņas ir milzīgs ieguvums, tāpēc gribu apsveikt un iedrošināt Lietuvas tautu par viņu izvēli. Ieguvēji būsim visi, jo vienota valūta veicinās visu Baltijas valstu ekonomikas izaugsmi.
Jau otrais gads pēc kārtas mums iesāksies Eiropas noskaņās. Šo gadu sagaidījām ar eiro, nākamo ar prezidentūru, kas, Jūsuprāt, būtu nākamais Latvijas mērķis Eiropā, uz ko tiekties?
Mums ir jādomā krietni plašāk un jākoncentrējas uz Latvijas labklājību, vienlaikus veicinot ticību un piederību Latvijai. Mums kā ES dalībvalstij šobrīd ir viss, lai varētu uzlabot dzīves kvalitāti. Joprojām esam viena no ātrāk augošajām ekonomikām Eiropā, mums ir iespēja attīstīt savu tautsaimniecību ar ES atbalstu, mums ir patiešām gudri un apņēmīgi cilvēki. Iespējams, mums biežāk vajadzētu noticēt saviem spēkiem, ka esam stipra un varoša nācija. Un katram noticēt saviem spēkiem, jo lielas lietas sākas no katra cilvēka ieguldījuma. Vienlaikus, nedrīkst aizmirst, ka Latvijas izaugsme ir tieši saistīta ar notikumiem Eiropā, tāpēc esam izvirzījuši gana ambiciozus prezidentūras mērķus. Spēcīgāka jeb konkurētspējīgāka Eiropa ir atslēga Latvijas tālākai izaugsmei, pamats mūsu labklājībai un spējai augt gudri. Digitālā potenciāla stiprināšana jau tagad ir ļāvusi mums radīt pasaules klases produktus ar pievienoto vērtību, bet mums vēl ir kur tiekties. Savukārt Austrumu partnerības veicināšana stiprinās drošību visā mūsu reģionā, kas ietekmēs arī iedzīvotāju noskaņojumu.
Jūsuprāt, kas ir galvenie Latvijas ieguvumi, pirms vairāk nekā desmit gadiem nolemjot pievienoties ES?
Šajā ģeopolitiski saspīlētajā situācijā uzsvēršu pašu galveno – mēs neesam vieni. Pirms vairāk nekā desmit gadiem Latvijas tauta pieņēma lēmumu iestāties Eiropas Savienībā un šodien esam ekonomiski spēcīgu valstu vidū, darbojamies vienotajā tirgū, mūsu bērniem un mazbērniem ir iespējas studēt jebkurā no Eiropas augstskolām, savukārt mums pašiem – brīvi ceļot un piepildīt savus sapņus. Būtisks atbalsts Latvijas tautsaimniecībai ir bijusi iespēja dažādos attīstības projektos ieguldīt finansējumu no ES fondiem, kuros joprojām iemaksājam krietni mazāk, nekā saņemam. Jāmin atbalsts lauksaimniekiem – bez ES subsīdijām valsts atbalsts mūsu zemniekiem un lopkopjiem būtu desmit reizes mazāks.
ES savulaik tika izveidota ar mērķi nodrošināt ilglaicīgu mieru šajā reģionā. Taču mūs visus dara nemierīgu neprognozējamais Austrumu kaimiņš, kurš iebrūk citā valstī, ļauj sabrukt savai ekonomikai… cik mēs droši varam justies Latvijā, Eiropā?
Manas iepriekšējās un arī tagadējās valdības prioritāte ir bijusi Latvijas drošība – finanšu drošība, enerģētiskā drošība, sociālā drošība. Un, protams, drošība tās primārajā, aizsardzības nozīmē. Galvenais Latvijas drošības garants ir mūsu dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā jeb NATO, tāpēc arī vēl šogad valdība lēma pēc iespējas ātrāk pildīt saistības un aizsardzības budžetam veltīt 2% no iekšzemes kopprodukta. Jāatceras, ka ES nav militāra savienība. Bet, ja runājam par finansiālo jomu, redzam, ka Latvijas savlaicīgā pievienošanās vienotajai valūtai sniedz ekonomisku stabilitāti valstij, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.
Kas būtu tās lietas, ko mums jāpatur prātā, lai mūsu pirmais uznāciens uz ES Padomes prezidentūras skatuves būtu spožs un pārliecinošs?
Šis ir liels notikums Latvijai. Taču jāapzinās, ka prezidentūras statuss nav īpaša balva un iemesls svinībām pusgada garumā. Tā ir liela atbildība un spēki jāvelta tās realizācijai. Piekrītu, ka šos sešus mēnešus Eiropas uzmanība būs pievērsta Rīgai, kur notiks simtiem dažāda mēroga pasākumu. Tāpēc es aicinu visus Latvijas iedzīvotājus būt viesmīlīgiem un atvērtiem, jo stipras attiecības ir durvis uz drošu nākotni. Prezidentūra būs laiks, kad daudzi pirmo reizi viesosies mūsu valstī un tikai no mums pašiem būs atkarīgs, kādas atmiņas un stāstus pēc tam par Latviju nesīs visa Eiropa.
Raksts tapis sadarbībā ar Valsts kanceleju un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu.
Jaunumi un aktualitātes par ES Padomes prezidentūru: