Krievijai jāatbild, ko Baltijai devusi 9.maija «uzvara» un kādēļ tā būtu jāsvin (298)

Kreituse saka, ka ļoti būtisks faktors atbildes sniegšanā - doties vai nedoties uz Maskavu 9.maijā, ir tas, ka Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā (ES). Tāpat jāskatās kādas vēlāk būs attiecības ar Krieviju, arī skatoties ES kontekstā.

Ļoti būtisks faktors ir arī tas, kā tiek traktēts šis vārds - «uzvara». Krievijai būtu jādefinē un jāveido konkrētu nostādni šajā jautājumā, it īpaši pret Baltijas valstīm, kurām šī «uzvara» ir saistāma ar Padomju savienības okupāciju, līdz ar to Krievijai ir skaidri jāsniedz atbilde - ko Baltijai ir devusi šī «uzvara», un kādēļ to būtu jāsvin.

Profesore atzīmē, ka Latvija nav vienīgā ES dalībvalsts, kuras prezidents saņēmis ielūgumu piedalīties uzvaras dienas svinībās Maskavā. Līdz tam ES būtu jānonāk pie skaidras nostājas šajā jautājumā. Ja Lietuvā un Igaunijā viss bija skaidrs uzreiz, ka šo valstu vadītāji uz Maskavu nedosies, tad Latvija ieņem nogaidošu pozīciju. Tas ir skaidrojams ar Latvijas prezidentūru, kā arī to, ka Latvijas lēmumi ārpolitikā tiek vērtēti arī ES kontekstā, tādēļ, Latvijai pieņemot atšķirīgu lēmumu no ES, ir jābūt skaidram pamatojumam, kāpēc pieņemts tāds lēmums.

Kreituse norāda, ka ārpolitika ir ļoti smalks mehānisms, kurā ļoti daudz notikumiem un lēmumiem ir liela nozīme. Tas pats ir attiecināms uz prezidenta Bērziņa došanos vai nedošanos uz Maskavu 9.maijā.