«Rail Baltica» niknākie pretinieki iegulda naudu tukšās pļavās (191)

Šonedēļ noslēdzās plašā sabiedriskā apspriešana plānotajam «Rail Baltica» projektam, kur viena moderna dzelzceļa līnija savienos trīs Baltijas valstis. Visskaļāk pret plānoto «Rail Baltica» atzaru uz lidostu iebilda tieši Mārupes novada iedzīvotāji.

Plānots, ka no šosejas A5 netālu no Mārupes un Olaines novada teritoriju robežas dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» atzars pagriezīsies virzienā uz lidostu. Šajā vietā nav blīvas apbūves. Taču Mārupes novada domes izstrādātais teritorijas plānojums nākotnē šeit neparedz dzelzceļu, bet gan industriālās būves un savrupmājas.

Platības ziņā vieni no lielākajiem zemes īpašniekiem, kurus skartu «Rail Baltica» izbūve, ir Poišu ģimene. Aināram Poišam pieder vairāk nekā piecu hektāru plaša pļava. Viņš ir Mārupes mēra Mārtiņa Bojāra (LZS) bijušais biznesa partneris. Turpmākie notikumi vieš aizdomas, vai tiešām Bojārs pārstāv visu mārupiešu intereses, vai tomēr atsevišķu Vētras ciema pļavu īpašnieku vēlmes.

Uz Poiša zemes pagaidām nekas nenotiek. Taču pašvaldības teritorijas plānojumā šeit paredzēta apbūve. Pašvaldība ir daudz darījusi, lai par saviem līdzekļiem audzētu šī ciemata vērtību. Tā jau ieguldījusi naudu tukšās pļavās. Novadā uzsākts vērienīgs ūdenssaimniecības projekts. Par pašvaldības un Eiropas finansējumu būvētā ūdenssaimniecības sistēma apkārtnes zemes vērtību paaugstinātu. Arī pircējus atrast būtu vieglāk. Vienīgi traucē «Rail Baltica» ieceres.

«Ūdenssaimniecības projekts ir vairākās kārtās. No Kohēzijas fonda līdzfinansējuma ir realizēts pirmais ūdenssaimniecības projekts Mārupē, kurā konkrēti ir ieguldīti 11,1 miljoni eiro. Pamatā bija savienojums ar Jaunmārupi, bet tas rada visam Vētras ciemam nākotnē, kas jau būtu cita projekta kārta, pieslēgties šai ūdenssaimniecības infrastruktūrai,» atklāj Mārupes novada domes attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere.

Taču zemes īpašnieki, kuriem pašvaldība izdabā, paši, iespējams, krāpušies ar nodokļu nomaksu. Līdz šim Poišu ģimenei izdevās atrast pircējus tikai diviem zemes gabaliem. Tiesa, atšķirībā no citiem jaunienācējiem Vētras ciemā, šiem pircējiem 0,25 ha platība 2011. gadā izmaksāja vien trīs tūkstošus latu jeb nepilnus 4,5 tūkstošus eiro. Visticamāk, cena bija krietni augstāka, taču Poišu ģimene, iespējams, šādā veidā izvairījās no nodokļu nomaksas. Taču iespējamā krāpšanās ar nodokļiem varētu pamatīgi iedragāt jauno īpašnieku cerības uz viņiem tīkamu kompensācijas apmēru, ja dzelzceļš tomēr Vētras ciemu šķērsos.

Viena no zemes pircējām Snežana Krafta sākumā nevēlas atklāt, par kādu summu zemi iegādājusies: «Negribās to tagad teikt tā... bija adekvāta cena kā šeit Mārupē.» Taču pēc «de facto» nosauktās summas atzīstas, ka «visi zina, ka neviens nerāda to summu, lai visu to nodokļu summu nav jāmaksā». Arī otrs zemes pircējs Alvis Fjodorovs ir izvairīgs: «Tai zemei toreiz... Labi, kāda starpība, līgumā ir cita ierakstīta. Par to mēs tāpat tagad nerunāsim, jo tāpat visi, saprotiet, kā pirka. Man jau, godīgi sakot, bija vienalga par to, kā uzrādīt, tāpēc, ka man tā nauda bija oficiāli, bet nu...»

Pārdodot zemi, jānomaksā kapitāla pieauguma nodoklis 15% apmērā. Uzrādot zemāku pārdošanas cenu, to izdodas apiet. Lai arī Krafta «de facto» apstiprina, ka tieši ar Aināru Poišu sazinājusies pirkšanas - pārdošanas procesā, pats Poišs pilnībā noliedz, ka par to kaut ko zina. «Tēvam bija zeme un viņš ir realizējis divus gabalus. Es neko vairāk nezinu,» norāda Poišs.

Tajā pašā laikā Poišs ir viens no tiem, kurš iestājas pret dzelzceļa līnijas izbūvi caur Vētras ciemu. Iespējams, tieši iepriekšminētie fakti izskaidro Mārupes domes aso un organizēto iestāšanos pret «Rail Baltic» dzelzceļa līniju. «Kādas man var būt attiecības? Mēs padomju laikā strādājām kolhozā. Tagad viņš ir pašvaldības priekšnieks,» pauž Poišs. Poišam un Bojāram līdz pat 2010.gadam piederēja kapitāldaļas «Sabiedrībā Mārupe». Taču Bojārs noliedz, ka aizstāvētu pļavas saimnieka intereses. «Nekāda biznesa tur nebija. Vienkārši es zinu Aināru kā Mārupes iedzīvotāju. Mantotās zemes viņam ir pie Vienības gatves, acīmredzot, viņam tur ir īpašumi, bet mēs, es iestājos arī par uzņēmējiem, kas tajā vietā ir. Ja viņi uzsākuši savu attīstību, lai viņiem ir šis turpinājums, lai viņi var ticēt pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, pašvaldībā esošiem dokumentiem,» savu viedokli pauž Bojārs.

Mārupes novada domes deputāti nolēma neatbalstīt piedāvāto «Rail Baltica» dzelzceļa atzaru caur Vētras ciemu. Taču esot gatavi izskatīt citus piedāvājumus. Viens no tiem ir, ka dzelzceļš turpinās gar A5 šoseju. Taču projekta attīstītāji norāda, ka tas būtu tuvāk Jaunmārupei, kur ir daudz blīvāka apbūve. Tas nozīmētu – šis piedāvājums skartu daudz lielāku iedzīvotāju skaitu. Pilnsabiedrības «RB Latvija» telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis skaidro, kāpēc izvēlēts projekts caur Vētras ciemu: «Izvēles pamatā bija tas, ka šis te izvēlētais koridors atrodas 3 km no Mārupes un 2 km no Jaunmārupes. Tas iet cauri Vētras ciemam. Tas iet cauri 300 m neapbūvētam koridoram, kurā atrodas dažas savrupmājas. Šķērso lauksaimniecības zemes, mežus, zvēraudzētavu ar būrīšiem un pienāk lidostā.»

Taču Mārupes domē cenšas izmantot katru veidu, lai iebilstu plānotajam dzelzceļa atzaram. Piemēram, ka šāds piedāvājums novadam radītu sociālekonomiskos zaudējumus teju 311 miljonu eiro apmērā. Tāpat tiek piesaukti aptaujas rezultāti, kur vairāk nekā 900 iedzīvotāju iebilst «Rail Baltica» atzaram caur Vētras ciemu. Lai gan tieši tas skar tikai apmēram 40 zemju īpašniekus, kuru starpā ir gan pati pašvaldība, gan valsts.