Nedēļas nogalē Valsts kancelejas sniegtā informācija par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu Latvijā neatbilstību Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) prasībām, ir nekorekta un maldinoša, paziņojumā medijiem norāda Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāve Iveta Maura.
Kā norāda SAB pārstāve, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nekad nav pieņēmusi nevienu lēmumu vai pasludinājusi spriedumu, ka Latvijas valsts noslēpuma aizsardzības sistēma neatbilstu Konvencijas prasībām, turklāt, attiecībā uz šo, Latvijai nekad nav bijusi jāmaksā kompensācija.
SAB norāda, ka ECT 2014.gada 18.novembra tiesas sēdē ir pieņēmusi lēmumu lietā Nr.2631/10 norādot, ka strīdi, kas saistīti ar speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam neizsniegšanu, nav skatāmi Konvencijas 6.panta tvērumā, jo šādi strīdi skar «ierēdņa īpašos pienākumus pret valsti».
Konkrētās iesniegtās sūdzības tika atzītas par nepieņemamām tālākai izskatīšanai pēc būtības, un tiesvedība šajās lietās izbeigta.
Tiesa arī uzsvēra, ka valstīm ir plaša rīcības brīvība, nosakot tos civildienesta amatus, kuru pildīšanai ir nepieciešama speciālā atļauja, jo tādējādi valsts aizsargā nacionālo drošību un sabiedrisko kārtību. Tas parāda valsts likumīgās tiesības noteikt civildienesta ierēdņiem, atbilstoši to statusam, pienākumu ievērot īpašu slepenību, kas tiek darīts valsts drošības un sabiedrības aizsardzības mērķiem. Valstij ir tiesības noteikt, ka speciālas atļaujas, kas garantē piekļuvi valsts noslēpumam, tiek izsniegtas vienīgi tādām personām, kuru rakstura īpašības nepieļauj valsts noslēpuma atklāšanas risku, un par kuru lojalitāti nav šaubu.
Kritēriji, kā arī pārbaužu kārtība personām, kas pretendē saņemt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, ir uzskaitīti likuma «Par valsts noslēpumu» 9. un 13.pantā, kā arī Ministru kabineta apstiprinātajā normatīvajā aktā, kas ir pieejams arī Valsts kancelejā, norāda SAB.
