10. aprīlī plkst. 16.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4, tiks atklāta izstāde «Dzīvoklis nr.16. Elza Rozenberga. Klauvēt!» Izstāde ir cikla «Dzīves telpa. Nams Brīvības ielā 38 – ievērojamu personību mājvieta gadsimta šķērsgriezumā» turpinājums.
Rīgā, Brīvības ielas 38 (tolaik Brīvības iela 2)/Elizabetes ielas 57. nama 16. dzīvoklī no 1934. gada 20. marta līdz 1935. gada 6. oktobrim dzīvojusi izcilā latviešu dzejniece Aspazija. Tas ir maz zināms fakts, par ko liecina Valsts Arhīvā atrasts ieraksts Brīvības ielas 38/Elizabetes ielas 57 mājas grāmatā. Neskatoties uz to, ka citiem nama iedzīvotājiem ailē «Nodarbošanās» tā ir norādīta, iepretī Aspazijas vārdam ievilkta svītriņa.
Tas ir tikai pavisam neliels posms Aspazijas dzīves norietā. Šajā laikā viņa strādā pie dzejoļu krājuma «Kaisītās rozes». Krājums publicēts 1936. gada otrajā pusē Valtera un Rapas akciju sabiedrības apgādā. Grāmatas titullapā norādīts, ka krājumā ievietoti no 1933. līdz 1935. gadam sarakstīti dzejoļi, taču šī norāde nav precīza – daļa darbu, galvenokārt epigrammas, periodikā parādījušies jau agrāk. Krājuma pirmajā daļā ar nosaukumu «Ģēnija aicinājums» ievietoti dzejoļi, kas veltīti Kārlim Ulmanim. Krājums Aspaziju ierindo «galma dzejnieku » pulkā – 1938. gadā viņa tiek apbalvota ar II šķiras «Atzinības krustu», bet 1939. gadā saņem «Tēvzemes balvu».
Arī literatūras kritiķi šim dzejoļu krājumam veltījuši atzinīgus vārdus. Piemēram, Lidija Perlbaha mēnešrakstā «Daugava» 1937. gada 2. numurā raksta:
«Pirmā daļa veltīta tautas vadonim Dr. K. Ulmanim. Seko himniski dzejoļi vadonim, Latvijai, darbam, vienībai, kur dzejniece apliecina savu simpātiju jaunajam, laikmetiskam. (..) Aspazijas dzeja ir stipri patētiska. Šis patoss ir gan šillerisks, gan rainisks, bet visvairāk Aspazijas pašas.»
Bet interesants ir fakts, ka savos nepabeigtajos Kopotajos rakstos «Mana dzīve un darbi» (1931–1940) Aspazija šo dzejoļu krājumu nav ievietojusi.
Izstāde atvērta līdz 21. augustam.
