Valsts prezidenta Andra Bērziņa nenoteiktās politiskās situācijas dēļ, būtu diez gan racionāli, ja viņš pieņemtu lēmumu atkārtoti nekandidēt uz šo amatu, aģentūrai BNS sacīja politologs Jānis Ikstens.
Politologs: Būtu racionāli, ja Bērziņš atkārtoti nekandidētu uz prezidenta amatu (99)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Nedomāju, ka Bērziņš atkārtoti virzīs savu kandidatūru. Pašlaik viņam tā situācija ir diez gan nenoteikta. Viņš neizskatās pēc tāda, kas būtu uz riskiem noskaņots. Labāk aiziet vēsturē kā pelēkam prezidentam uz vienu termiņu, kurš pats nav kandidējis, jo jūtas saguris vai tamlīdzīgi, nevis kā pirmajam prezidentam Latvijas vēsturē, kuru «izsvilpj». Manuprāt, tas būtu diez gan racionāli,» pauda Ikstens.
Politologs norādīja, ka sākotnēji Bērziņa prezidentūra saistījās ar cerībām tautsaimniecībā, bet vēlāk ar iespējamām izmaiņām konstitucionālos vai institucionālos jautājumos, taču nekas no gaidītā nav realizējies. «Viņš kā tautsaimnieks, kā viņš pats sevi dēvēja, varētu nākt klajā ar ekonomiskās attīstības veicināšanas iniciatīvām, bet no tā īsti nekas nepiepildījās. Prezidentūras otrajā pusē viņš sāka nodarboties ar konstitucionāliem un institucionāliem jautājumiem, par partijām, par premjera izraudzīšanos, bet arī ar to nekur tālu [prezidents] nav ticis,» skaidroja Ikstens.
Vērtējot prezidenta politisko sniegumu, Ikstens uzskata, ka «viņa prezidentūras augstais punkts ir «Maxima», kur viņš neraksturīgi sev demonstrēja izlēmību», taču kopumā Bērziņa prezidentūra ir «salīdzinoši neuzkrītoša un bez īpašas spozmes».
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš piektdien paziņos, vai kandidēs uz otru termiņu; viņš izvērtējis pēdējā gada notikumus, kā arī iespējamo atbalstu Saeimā.
Pašlaik viņa kandidatūrai publiski atbalstu ir paudusi tikai koalīcijā esošā ZZS.
Andris Bērziņš Valsts prezidenta amatā stājās 2011.gada 8.jūlijā.
Likums paredz, ka kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru laika beigām. Savukārt prezidenta vēlēšanām Saeimas sēde jāsasauc ne vēlāk kā 30 dienu pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.