Ir skaidrs, ka Grieķijas maksātnespēja Eiropas Savienībai (ES) un eiro zonai zināmu turbulenci izraisīs, taču tiem, kas domā, ka ES sabruks - tiem nav taisnība, intervijā aģentūrai BNS sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Rinkēvičs: Grieķijas maksātnespēja izraisīs zināmu turbulenci, tomēr ES nesabruks (65)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrs uzsvēra, ka situācija saistībā ar Grieķiju veidojas kā principiāli jauna gan ES, gan eiro zonai kopumā. «Ir pilnīgi skaidrs, ka tieši Latviju tas neskars, taču ir skaidrs, ka zināmas turbulences ES un eirozonai būs. Taču tiem, kas jau tagad domā, ka eiro zona un Eiropas Savienība sabruks - arī tiem nav taisnība,» teica ministrs.
Vienlaikus Rinkēvičs vērsa uzmanību uz to, ka Grieķijā gaidāmā tautas nobalsošana par starptautisko aizdevēju piedāvāto programmu, kas jau «de jure» būs beigusi savu eksistenci 30.jūnija pusnaktī, lielā mērā varētu izvērsties par referendumu - vai Atēnas atgriežas pie nacionālās valūtas, vai tomēr cenšas palikt eiro zonā. «Lielā mērā tas ir [tas] jautājums, kas nodots Grieķijas vēlētāju rokās. [Arī] sabiedriskās domas aptaujas rāda ļoti interesantu ainu,» teica ārlietu ministrs.
Latvijas ārlietu ministrs akcentēja, ka ne ES, ne eiro zona nevar piekrist Grieķijas aizdevuma nosacījumu maiņai, jo tas nozīmētu to, ka veidotos domino efekts citās monetārās savienības valstīs, kuras īsteno līdzīgas programmas. «Tas nozīmē, ka tas, uz ko balstās eiro zona - uz noteikumu ievērošanu un «viens likums, viena taisnība visiem» principu - tādā gadījumā tiks ignorēts un būtu ļoti grūti runāt par kaut kādu eiro zonas turpmāku pastāvēšanu,» teica Rinkēvičs.
Tāpat Rinkēvičs uzsvēra, ka ES ir būvēta tādā veidā, ka vienošanās un līgumi tiek pildīti. «Tāpēc, lai arī vēl ir iespēja sarunām un es ceru, ka šādas sarunas varētu notikt, es uzskatu, ka mums ir jābūt pietiekami principiāliem, jo lielā mērā tas ir jautājums arī par to, kā tālāk attīstīsies eiro zona. Es ceru, ka vēl ir iespējas pozitīvam iznākumam, bet es neredzu iespējas piekāpties arī principiālās lietās,» atzina ārlietu ministrs.
Jau ziņots, ka eiro zonas valstu finanšu ministri sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.
Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai šajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas.
Svētdien ECB nolēma nepalielināt ārkārtas finanšu palīdzību Grieķijas bankām, bet saglabāt to esošajā līmenī. Grieķijai ir nepieciešami finanšu līdzekļi, jo otrdien, 30.jūnijā, tai jāatmaksā 1,6 miljardi eiro Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF). Ja Grieķija kļūs maksātnespējīga, tiek pieļauta iespēja, ka tai būs jāatstāj eiro zona.
Savukārt pirmdien Grieķijas valdība pavēstīja, ka valsts bankas būs slēgtas līdz 6.jūlijam, kas ir nākamā diena pēc referenduma par starptautisko kreditoru priekšlikumiem, un šajā periodā bankomātos varēs izņemt līdz 60 eiro dienā