Ikvienam dzīvē pienāk brīdis, kad kaut ko nākas darīt pirmo reizi. To pašu var teikt par pirmo skolas apmeklējumu, kas var būt visai satraucošs notikums, un tāpēc jo sevišķi labi paliek atmiņā. Citiem par iedrošinājumu rītdienas skolas gaitas uzsākot/atsākot, savās atmiņās par šo neaizmirstamo pieredzi sarunā ar «Apollo» dalījās radio dīdžejs un mūziķis Kaspars Upacieris un aktieris Ģirts Ķesteris.
Ufo: Asaras un jēlas olas biksēs
«Nezinu, vai biju uztraucies, vai priecīgs, bet atceros, ka man pirmajā septembrī pie skolas bija jāskaita dzejolis. Pirms tam gāja no rokas, un viss bija baigi labi, bet tad, kad bija jāiznāk priekšā, dzejolis aizmirsās. Man saka priekšā, bet man tāda kā klape, un es neko nevarēju pateikt. Laikam jau sāku raudāt.»
Lūgts pastāstīt, kāds bijis skolas laikā, Upacieris saka: «Nekāds baigi kārtīgais es nebiju. Varējām ar visiem uzvalkiem pa grīdu slidināties. Ļoti labs joks… Bija tādi, kas pēc fizkultūras ātri ģērbās. Nekāda duša nebija. Uzreiz rāva bikses virsū un biksēs ielika jēlas olas. Tad bija baigi labi. Visādas nepatikšanas mēs tur pamatā darījām.»
Sniegt padomus saistībā ar pirmo skolas dienu Upacieris nesteidzas: «Katram pašam jāzina, jāskatās. Ko tur daudz mācīt? Visi taču lieli cilvēki! Man tikai liekas, ka šodien bērni ir daudz izlaistāki. Pārāk vaļīgi vecāki viņus audzina. Ļauj visu ko darīt. Manā laikā, kad es augu, tā nebija. Mēs savus bērnus arī diezgan stingri audzinājām. Nekur nedrīkstēja skraidīt, vārtīties pa zemi un bļaustīties. Bet mainās laiki, mainās arī tikumi. Viss jau normāli, galvenais, ka nav karš!»
Ģ.Ķesteris: Līderis bez labām sekmēm
Lūgts pastāstīt par savu pirmo skolas dienu, aktieris saka: «Faktiski es piedzimu skolā, jo skolā Valmierā maniem vecākiem bija dzīvoklis. Un ne viņiem vien. Toreiz skolotāji dzīvoja lielā, skaistā skolā ar lieliem, skaistiem dzīvokļiem. Mana pirmā skolas diena bija faktiski tad, kad es nācu pasaulē. Tā ir realitāte. Es tur dzīvoju līdz astotajai klasei. Tikai tad mēs pārcēlāmies.»
«Atceros, tā bija saulaina diena. Mūs aiz rokas paņēma kaut kādi lieli cilvēki, visticamāk, vecākās klases skolēni un kaut kur veda. Man skolas priekšā uz lielajām kāpnēm bija jāskaita dzejolītis par Ļeņinu,» stāsta Ķesteris.
Lūgts par sevi pastāstīt kā par skolēnu, Ķesteris teic, ka bijuši dažādi posmi: «Pamatskolā es biju ļoti labs skolnieks. Es domāju sekmju ziņā. Pēc tam es vienkārši biju skolēns-līderis bez labām sekmēm. Es biju skolas vecākais, klases vecākais, dažādu pasākumu organizators. Tas mani vairāk interesēja par pašu mācību procesu.»
Vaicāts, vai skolas laikā gadījies iekulties kādās nepatikšanās, seriāla «Ugunsgrēks» zvaigzne atzīst: «Es domāju, ka vairāk nekā saprašana. Es pats esmu bijis «nepatikšana» kaut kādā periodā. Mani var identificēt ar nepatikšanām.»
Minētās nepatikšanas izpaudušās absolūti brīvas uzvedības modelī. «No tā dabūja ciest mani vecāki, kas bija skolotāji tieši tajā pašā skolā. Nu, ko lai dara? Es atvainojos tai skolotāju saimei par savu slikto uzvedību, jo gala rezultātā viss tomēr vainagojās vairāk vai mazāk ar sasniegumiem dzīvē. Viss vēlāk izlīdzinās,» rezumē Ķesteris.
