Novembris – rudens vīrišķīgākais mēnesis, kura ietvaros visā pasaulē uzsver vīriešu veselības, jo īpaši prostatas veselības problēmas, kā arī tās ārstēšanas iespējas. Kā norāda speciālisti, lielas daļas Latvijas vīriešu uzskati par urologa apmeklējumu joprojām balstīti padomju laiku aizspriedumos un viņi ir gatavi sadzīvot ar būtisku dzīves kvalitātes mazināšanos, tā vietā, lai vērstos pēc profesionālas palīdzības.
Viena no izplatītākajām vīriešu veselības problēmām, kas saistīta ar hormonālājām izmaiņām, vīrietim novecojot, ir palielināta prostata jeb labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH). Prostata ir dziedzeris, kas atrodas apakšējos urīnceļos zem urīnpūšļa un aptver urīnizvadkanālu. Tā ražo šķidrumu, kas pārnes sēklu , savukārt prostatas gludā muskulatūra palīdz izvadīt sēklu ejakulācijas laikā. Pēc izmēra un formas prostata atgādina lielu valriekstu. Ar palielinātas prostatas problēmu saskaras daudzi vīrieši, kas ir vecāki par 40 gadiem, un vairāk nekā 90% vīriešu, vecāki par 80 gadiem. Viens no palielinātas prostatas izplatītākajiem simptomiem ir biežāka celšanās naktīs, lai dotos uz tualeti. Tā notiek, jo palielinātā prostata saspiež urīnizvadkanālu pie urīnpūšļa izejas. Citi simptomi izpaužas kā grūtības sākt urinēšanu un pilināšana pēc urinēšanas. Tāpat var samazināties urinācijas strūklas stiprums un apjoms. Pēc urinēšanas var rasties sajūta, ka urīnpūslis nav pilnībā iztukšots.
Labdabīga prostatas palielināšanās nav prostatas vēzis, un tā par tādu arī nevar attīstīties, tajā pašā laikā dažkārt simptomi ir ļoti apgrūtinoši, negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti un tiem nepieciešama atbilstoša ārstēšana. Lielākajai daļai vīriešu ar LPH pirms ārstēšanas uzsākšanas ārsts piedāvās kādu laiku piesardzīgi nogaidīt. Tā ir plaši izmantota metode, šajā posmā nopietnas komplikācijas attīstās ļoti reti, būtiskākais ir atrasties ārsta uzraudzībā.
Fakts, kas satrauc Latvijas urologus, ir LPH ielaistās stadijās, ar ko visbiežāk viņiem nākas saskarties savās praksēs.Vidzemes slimnīcas urologs Dainis Vorps: «Praksē ar LPH saskaros ļoti bieži, jo prostatas palielināšanās vīrieša novecošanas rezultātā ir dabisks process. Tomēr svarīgākais un satraucošākais ir fakts, ka Latvijā visbiežāk vīrieši pie ārsta vēršas tikai brīžos, kad sūdzības jau ir ļoti traucējošas. Tad palīdzēt varam ar medikamentiem, biežāk ar operāciju, bet nereti ir gadījumi, kad arī tas ir nokavēts un vienīgais variants ir trubiņas ievietošana urīnpūslī. Ir situācijas, kad neārstētas LPH komplikāciju rezultātā, cilvēks zaudē nieri. Tik smagas LPH stadijas ir nepieļaujamas, jo patiesībā, savlaicīgi to diagnosticējot un uzsākot ārstēšanu, šie būtiski traucējošie simptomi mazinās un izzūd pilnībā. Ir muļķīgi uzskatīt, ka LPH vīrieti nepiemeklēs. Protams, ir reti izņēmumi, kas nekad mūžā nav izjutuši šādas problēmas. Taču turēties pie uzskata – uz mani tas neattiecas, ir nepareizi, un, cilvēkam kļūstot vecākam, aizvien grūtāk ir piedāvāt kādu radikālu ārstēšanas metodi.»
Uz regulārām, ikgadējām pārbaudēm, urologi aicina vīriešus, sākot no 45 gadu vecuma. Izmeklējot pacientu, iepazīstoties ar asins analīžu rezultātiem, ārsts spēj prognozējoši izvērtēt, kāds ir pacienta stāvoklis un pēc cik ilga laika – pusgada vai gada, viņš pacientu vēlētos redzēt atkal. Svarīgākā asinsanalīze ir PSA – tā ir vienkārša analīze, kas darbojas kā onkoloģiskais marķieris. Paaugstināti rādītāji nenozīmē, ka pacients noteikti saslims ar prostatas vēzi, taču šis marķieris ir precīzs, prognozējošs LPH rādītājs. Ja analīze ir paaugstināta un pacientam ir arī sūdzības, ārsts rekomendēs uzsākt ārstēšanu. Dr. Vorps: «Es diezgan bieži saviem pacientiem saku – hei, draugs, ja Tu neko nedarīsi, slimība progresēs, un dzīves nogale būs jāpavada ar trubiņu urīnpūslī. Galvenais ir nepieļaut situācijas, kad cilvēks nezināšanas vai kautrīguma dēļ, kavējas ar vizīti pie ārsta.Man ļoti nepatīk piedzīvot tos brīžus, kad pacientam diemžēl jāsaka – ja Jūs būtu atnācis ātrāk, mēs varētu Jums palīdzēt ar medikamentiem vai operāciju, bet šobrīd varam tikai ievietot trubiņu... Diemžēl šādas situācijas man nākas piedzīvot pārāk bieži.»
Dr. Vorps norāda, ka Latvija vīriešu attieksme pret savu veselību ir nepiedodami nolaidīga. Tikai 1 apmēram no150 viņa pacientiem ir tāds, kurš atnāk uz profilaktisku apskati bez sūdzībām, sagatavojies un informēts, ka, sasniedzot zināmu vecumu, savas prostatas veselībai pievēršama pastiprināta uzmanība. Tāpat tiem vīriešiem, kuri uzsāk ārstēšanos, pret LPH ārstēšanai domātajiem medikamentiem ir pārāk nenopietna attieksme. Dr. Vorps: «Sirds un asinsvadu slimību jomā cilvēki aizvien vairāk sāk pieņemt, ka ir medikamenti, kuri ir jālieto ilgstoši un nepārtraukti, bieži arī visas dzīves garumā, tades saviem pacientiem saku – prostata ir vīrieša otra sirds, vai tiešām Tu esi tāds egoists, ka negribi redzēt savus mazbērnus?»
Ja par sieviešu veselību valsts zināmā mērā rūpējas, ieviešot valsts apmaksātas skrīninga programmas dzemdes kakla pārbaudei un mamogrāfijas veikšanai, tad prostatas veselība vīriešiem palikusi novārtā. Sarežģīta situācija ir arī ar valsts apmaksātu urologu pieejamību. Dr.Vorps: «Ja vīrietis, kurš beidzot, pārvarot kautrīgumu un aizspriedumus, ir saņēmies, lai pieteiktos pie ārsta, saņem atbildi, ka ātrākā vizīte ir pieejama pēc vismaz trīs mēnešiem, visticamāk viņš pie šī ārsta neaizies. Trīs mēnešu laikā viņš ar simptomiem būs vienkārši samierinājies un ārstēšanas uzsākšana aizkavēsies.Droši vien jebkurā pasaules valstī ir tādi vīrieši, kuri pie ārsta nāk novēloti, tomēr Latvija ir vienā no pirmajām vietām Eiropas Savienībā, kurā vīriešiem gan prostatas vēzis, gan LPH tiek atklāti ļoti novēloti.Tāpēc ļoti apsveicama iniciatīva ir Latvijas Urologu asociācijas speciālistu bezmaksas reģionālās vizītes, kurās ikvienam interesentam ir iespēja konsultēties pie urologiem un noskaidrot savu veselības stāvokli.»
