Rinkēvičs: Līdz šīm īstenotie pasākumi terorisma novēršanai Eiropā nav bijuši pietiekami (44)

BNS
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Parīzes terorakti liecina, ka līdz šim īstenotie pasākumi terorisma draudu novēršanai Eiropā nav bijuši pietiekami, paudis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aģentūra BNS uzzināja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ministrs otrdien oficiālās vizītes ietvaros Tbilisi tikās ar Gruzijas prezidentu Giorgiju Margvelašvili (Giorgi Margvelashvili), parlamenta priekšsēdētāju Dāvidu Usupašvili (David Usupashvili), premjerministru Irakliju Garibašvili (Irakli Garibashvili) un ārlietu ministru Giorgiju Kvirikašvili (Giorgi Kvirikashvili), lai apliecinātu Latvijas atbalstu Gruzijas eirointegrācijas ceļam, kā arī pārrunātu Latvijas un Gruzijas divpusējās attiecības, situāciju Gruzijas iekšpolitikā, kā arī aktuālos reģionālos un starptautiskos jautājumus.

Sarunā ar Gruzijas amatpersonām, Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka kopš Austrumu partnerības izveides Gruzija ir sasniegusi ievērojamu progresu, kas izpaužas Gruzijas – Eiropas Savienības (ES) asociācijas līguma īstenošanā, īpaši attiecībā uz Muitas kodeksa, pārtikas nekaitīguma un veterinārijas standartiem. Arī Gruzijas eksporta pieaugums uz ES ir pozitīva zīme un labs piemērs, kas liecina par ES un Gruzijas ieguvumiem no asociācijas līguma.

Runājot par drošības situāciju reģionā un pasaulē, ministrs pauda pārliecību, ka cīņa pret terorismu nedrīkst novērst uzmanību no situācijas risinājuma Ukrainā, jo tas ir jautājums par starptautisko tiesību sistēmu un Eiropas drošības arhitektūru ilgtermiņā.

«Apzināmies, ka teroristu vēlme ir sagraut mūsu vērtību sistēmu un dzīves veidu, radīt paniku un neuzticību. Tādēļ mums ir jāizvairās sasaistīt terorismu ar konkrētu etnisko vai reliģisko grupu. Parīzes terorakti liecina, ka līdz šim īstenotie pasākumi terorisma draudu novēršanai Eiropā nav bijuši pietiekami. Latvija atbalsta starptautiskās sabiedrības centienu cīņai pret ISIL/Da’esh,» sacīja Rinkēvičs.

Latvijas ārlietu ministrs arī uzsvēra Latvijas atbalstu Gruzijas pastiprinātai sadarbībai ar NATO, jo tā ir vērtīgs NATO partneris. «Latvija atbalsta NATO «atvērto durvju» politiku attiecībā ar Gruziju, jo Gruzija ar reformu procesu un līdzdalību Eiroatlantiskās drošības stiprināšanā ir pierādījusi savu gatavību tālākai integrācijai aliansē,» apliecināja Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs pauda arī stingru atbalstu ES Vīzu liberalizācijas rīcības plāna noslēgšanai ar Gruziju. «Rīgas samits ir sūtījis spēcīgu vēstījumu Gruzijas tautai, ka vīzu režīma liberalizācijas jautājums ir atrisināms jau tuvākajā nākotnē. Mēs ceram, ka Gruzijas valdība pieliks visas pūles, lai izpildītu atlikušos ieteikumus un līdz šī gada beigām pabeigtu otrā posma vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu,» teica Rinkēvičs tiekoties ar Gruzijas premjerministru Garibašvili.

Tikšanās laikā ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Usupašvili, ārlietu ministrs akcentēja, ka visiem Gruzijas politiskajiem spēkiem ir jāsadarbojas konstruktīvi un jāatturās no iekšējām konfrontācijām. Turklāt ir jāizvairās no jebkāda veida tiesas varas un prokuratūras izmantošanas politiskiem mērķiem. Arī plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir būtiska demokrātiskas sabiedrības daļa.

Paužot Latvijas nemainīgo atbalstu Gruzijas teritoriālajai vienotībai, ministrs apmeklēja Gruzijas Dienvidositijas administratīvo līniju, kas atrodas pie Gori reģiona Ditsi ciemata. Vizītes ietvaros ministrs apmeklēja arī bērnudārzu Gori reģiona Ditsi ciematā, kura iekārtošanu īstenoja Latvijas vēstniecība Gruzijā.

Ārlietu ministrs piedalījās vēstniecības Gruzijā rīkotajā pieņemšanā par godu Latvijas Republikas neatkarības 97. gadadienai, kuras laikā tikās ar latviešu diasporas, tostarp ar Latviešu biedrību Gruzijā «AVE SOL» pārstāvjiem, kā arī Latvijas un Gruzijas sadarbības partneriem.

Vēstīts, ka 13.novembrī Parīzē notika vairāki teroristu uzbrukumi, kuros zaudējuši dzīvību 129 cilvēki, bet vairāk nekā 350 ievainoti. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies džihādistu grupējums «Islāma valsts». Francijas valdība trešdien paziņoja, ka visi bojāgājuši ir identificēti, bet slimnīcās vēl atrodas 221 ievainotais.

Komentāri (44)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu