Rakt vai nerakt: Izvēlēsies «Rail Baltica» Rīgas centra stacijas mezgla variantu (60)

«Aecom» ir izstrādājusi trīs iespējamos mezgla izbūves variantus - sākot no visvienkāršākā, kas paredz tikai esošajam dzelzceļam dienvidu jeb Latgales priekšpilsētas pusē piebūvēt klāt «Rail Baltica» sliedes, līdz sarežģītākajam, kas paredz vērienīgu stacijas rajona pārbūvi.

«Aecom» Baltijas reģiona direktors Arnis Kākulis informēja, ka sarežģītākais variants paredz visa dzelzceļa uzbēruma norakšanu posmā no Dzirnavu ielas līdz Daugavas krastam, atvēlot šo vietu publiskajai telpai. Šis variants paredz daļu no Rīgas starptautiskās autoostas izvietot zem dzelzceļa sliedēm posmā no Elizabetes ielas līdz dzelzceļa stacijai, bet daļu no autoostas atstāt tagadējā vietā, paplašinot to noraktā uzbēruma vietā zem dzelzceļa sliedēm.

Tāpat projekts paredz noraktā uzbēruma vietā veidot ievērojami plašāku telpu gājējiem, lai pilsētas daļas būtu savienotas daudz labāk nekā patlaban, kad eksistē dzelzceļa uzbērums. Projekts arī paredz 13.janvāra ielas pārveidošanu par bulvāra tipa ielu ar apstādījumu joslu pa vidu un samazinātu braukšanas joslu skaitu. Satiksmes pamatplūsmas tiktu organizētas pa Elizabetes un Turgeņeva ielu līdz Krasta ielai vienā virzienā un no Krasta ielas pa Dzirnavu ielu otrā virzienā.

Kākulis arī sacīja, ka veikti provizoriskie aprēķini par šī sarežģītākā varianta īstenošanas izmaksām, uzsverot, ka nosauktie skaitļi ir absolūti neprecīzi un varot mainīties pat līdz 20% uz vienu vai otru pusi. Kākulis norādīja, ka provizoriskais aprēķins ir no 96 miljoniem līdz 120 miljoniem eiro, no kuriem aptuveni 83% varētu segt no «Rail Baltica» projektam atvēlētā Eiropas Savienības finansējuma.

Rīgas pilsētas arhitektu kolēģijas dalībnieki šodien vienbalsīgi izteica atbalstu sarežģītākajam variantam, jo tā būšot unikāla iespēja beidzot sakārtot šo pilsētas daļu, padarīt vidi publiski pieejamu un beidzot likvidēt dzelzceļa uzbērumu, par kura norakšanas nepieciešamību jau 1870.gadā iestājās Rīgas galvenais arhitekts Johans Daniels Felsko.

Arhitekti izteica atbalstu sarežģītākajam «Aecom» izstrādātajam variantam, vienlaikus minot dažādas iebildes - nepieciešams daudz precīzāk izstrādāt satiksmes savienojumu shēmu, tāpat daļu kolēģijas biedru neapmierināja tas, ka joprojām nav satiksmes plūsmu modelēšanas rezultātu. Kākulis gan sacīja, ka tie būšot gatavi vēl šonedēļ.

Tāpat daļai no kolēģijas biedriem bija iebildumi pret plānoto trešo dzelzceļa stacijas stāvu virs sliedēm, jo, kā varēja noprast no «Aecom» prezentācijas, tā vienīgais mērķis ir nodalīt dzelzceļa pasažieru plūsmu no to cilvēku plūsmas, kuri vienkārši iet cauri stacijai no vienas pilsētas daļas uz otru.

Riekstiņš informēja, ka šonedēļ paredzēta visu projekta skarto un iesaistīto pušu sanāksme, 18.decembrī projektu paredzēts apspriest Satiksmes ministrijā «Rail Baltica» nacionālajā vadības grupā, bet līdz 29.decembrim nepieciešams visu pušu oficiālais viedoklis, lai vēl šogad varētu pieņemt lēmumu.

«Būtiski ir izlemt - rakt vai nerakt. No «Rail Baltica» viedokļa daudz izdevīgāk ir nerakt, atstāt visu, kā ir, un tikai «pielipināt» jaunās sliedes klāt pie jau esošā dzelzceļa. Tomēr vairums iesaistīto ir par sarežģīto variantu, kas sakārtotu pilsētas centru,» sacīja Riekstiņš.

Kompānija «Aecom» Satiksmes ministrijas uzdevumā patlaban veic izpēti ««Rail Baltica» dzelzceļa līnijas integrācija Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezglā - tehniskā risinājuma izstrāde».

Ir veikta sākotnējā situācijas izpēte, kas ietver kompleksu ar Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezglu saistīto pasažieru, sabiedriskā transporta un satiksmes plūsmu izvērtējumu un prognozēšanu, pašreizējo satiksmes mezglu darbības, infrastruktūras un to apkārtnes izpēti un attīstības analīzi.

Šobrīd turpinās risinājumu un rīcības plāna izstrāde, un decembra laikā tiks sagatavots Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla no visiem aspektiem pamatots optimāls tehniskais risinājums. Izstrāde ietver ne tikai analītisku darbu, bet arī sadarbību ar iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem, lai vienotos par kopīgiem risinājumiem un kopīgu teritorijas attīstības plānu.