/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/28/11067221t1h6c7f.jpg)
Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta «Rail Baltica II» ietvaros Latvijā nāksies nojaukt apmēram 30 ēkas, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» teica telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Zināms, cik ēkas nāksies nojaukt «Rail Baltica» projekta gaitā (43)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Sākotnēji trases variants maksimāli skāra vairāk nekā divus tūkstošus īpašumu, tagad tie būs mazāk nekā tūkstotis privātīpašumu,» teica telpiskās plānošanas eksperts.
Balgalis norādīja, ka kopumā nāksies nojaukt apmēram trīsdesmit ēkas un būves. «Taču lielais vairums no tām ir šķūņi, garāžas, saimniecības ēkas un papildu ēkas. Dzīvojamās ēkas ir ļoti neliels skaits - es gribētu teikt - starp četri un seši,» teica eksperts.
Viņš atzīmēja, ka kopumā diskusijas projekta ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskās apspriešanas ietvaros bija pragmatiskas un lietišķas. «Pati galvenā ziņa ir tā, ka esam panākuši pašvaldību un iedzīvotāju piekrišanu trases variantam,» teica Balgalis.
Jau vēstīts, ka Rīgā otrdien iepazīstinās ar «Rail Baltica II» ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas rezultātiem.
«Rail Baltica II» paredzētās darbības IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana notika no šā gada 11. novembra līdz 11.decembrim 15 pašvaldībās (Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadā un Rīgā).
«Rail Baltica II» projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas «Aecom Ltd.» 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro.