Maestro Raimons Pauls šodien, 12.janvārī svin savu 80.dzimšanas dienu. Par godu latviešu izcilā komponista jubilejai ne tikai šī diena, bet gan viss gads tiks aizvadīts Paula zīmē. Sveicam Maestro jubilejā
Raimondam Paulam - 80! (99)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Skaņdarbu elektroniskais katalogs
8.janvārī tika prezentēts Raimonda Paula jubilejai veltītais elektroniskais Maestro skaņdarbu katalogs, kas tapis Kultūras ministrijas, ierakstu kompānijas «Mikrofona ieraksti» un «Izdevniecība MicRec» sadarbības rezultātā.
Raimonda Paula darbu kataloga izveide līdz šim ir izrādījies grūti paveicams uzdevums. To galvenokārt sarežģī apstāklis, ka nereti vienu un to pašu melodiju komponists lietojis vairākkārt - ar latviešu un krievu tekstu, arī kā instrumentālu skaņdarbu, turklāt ne visi Raimonda Paula skaņdarbi ir ieskaņoti un izdoti. Daudzas partitūras ir atrodamas vien rokrakstos un meklējamas Latvijas Radio arhīvā, teātros, pie atsevišķiem izpildītājiem vai paša Maestro mājas bibliotēkā. Tāpēc pašreizējo kataloga versiju nevar uzskatīt par absolūti pilnīgu, tomēr ir sasniegts galvenais: apzināti un reģistrēti Raimonda Paula skaņdarbi, kas ir ieskaņoti un izdoti un kuru notis ir publiski pieejamas interesentiem.
Šobrīd katalogā ir 2200 nosaukumu, taču saraksts, visticamāk, tiks papildināts, jo darbs turpināsies arī pēc Maestro jubilejas.
Jaunā mājas lapa www.raimondspauls.lv interesentiem pieejama no 8. janvāra.
Nacionālajā teātrī Paula jubilejas koncerti
«Teātra burvība ir improvizācija un dzīvais moments. Man patīk, kā teātrī cits citu visu laiku «šmauc» - stāv tavu acu priekšā un melo. Tu redzi, ka melo, bet vienalga patīk...» - tā Maestro Raimonds Pauls par to, kāpēc joprojām mīl teātri un kāpēc arī savu lielo jubileju 12. janvārī vēlas pavadīt tieši Nacionālajā teātrī.
Jubilejas koncerta pirmajā daļā - visu laiku labākās Maestro dziesmas un «improvizēta» saruna par dzīvi un mūziku. Savukārt koncerta otrajā daļā Latvijas Radio bigbends atskaņos maestro teātrim komponētās melodijas īpašos aranžējumos, kuras izdziedās un izspēlēs labākie dziedošie aktieri, rūpējoties par jubilejas svinību atmosfēru.
Paula jubilejas koncerti Nacionālajā teātrī līdz pat aprīlim.
80 stundas tikai Pauls
Svinot Maestro Raimonda Paula 80 gadu jubileju, no 9. līdz 12.janvārim, Latvijas Radio 2 (LR2) ēterā notiek Raimonda Paula mūzikas maratons - 80 stundas skan tikai Maestro mūzika. Tas ir unikāls notikums Latvijas un Eiropas radio vēsturē - vēl nekad agrāk viena komponista mūzikai nav atvēlēts tik ilgs ētera raidlaiks.
LTV1 ēterā īpaša Maestro Raimonda Paula jubilejas programma
12. janvārī, Maestro astoņdesmitajā dzimšanas dienā, Latvijas Televīzija īpašā «Nacionālo dārgumu» portretraidījumā pulksten 19:30 skatītājiem piedāvā atklātu sarunu ar Raimondu Paulu. Jubilejas gaidās Raimonds Pauls izdevis arī kādu īpašu mūzikas disku – «Veltījums», kurā iekļauti populāru Maestro dziesmu klavierpārlikumi autora atskaņojumā. Tie veltīti viņa dzīvē īpašiem cilvēkiem. Raidījumā ieklausīsimies «Veltījumā» un Raimonda Paula pārdomās par dzīvi, mūziku un saviem īpašajiem cilvēkiem.
Vakarā, pulksten 21:25, LTV1 skatītājus sagaidīs burvīgas melodijas un īpašs muzikāls pārsteigums Raimonda Paula un kolorītās Agneses Rakovskas koncertā «Neaizmirsti mani». Tajā izskanēs kompozīcijas pilnīgi jaunā interpretācijā, tomēr atpazīstamas no Raimonda Paula piecdesmitajos un vēlākos gados radītajām un populārajām dziesmām.
PBK dokumentālā filma
Pirmais Baltijas kanāls (PBK) sveic Maestro Raimondu Paulu 80 gadu jubilejā! Šajā saistībā ceturtdien, 14. Janvārī, 14:55 ēterā tiks demonstrēta dokumentālā filma «Raimonds Pauls. Maestro atgriešanās». Bet sestdien, 16. janvārī, 12:20 notiks projekta «Miljons sārtu rožu» pirmizrāde.
«Miljons sārtu rožu» – tā ir iespēja teikt Maestro sirsnīgus, pateicības pilnus vārdus. Filmā savās pārdomās dalās Alla Pugačova, Laima Vaikule, Valērijs Ļeontjevs, Iļja Rezņiks, Igors Krutojs, Kristīna Orbakaite, Sergejs Lazarevs, Jurijs Nikolajevs, Ivars Kalniņš un Jānis Streičs. Katram no viņiem dzīvē bijuši spilgti un neaizmirstami notikumi, kas nesaraujami saistīti ar Raimondu Paulu.
Alla Pugačova: «Kad viņš pieskaras taustiņiem – viņam līdzvērtīgu nav... Viņš ir izcils melodists! Pauls vispār ir izcila personība ne tikai savai valstij, bet visiem pasaules mūziķiem.»
«Viņam ir unikāla muzicēšanas maniere, unikāls skaņas interpretējums, viscaur savdabīga, tikai Paulam raksturīga ritma izjūta,» – apgalvo Valērijs Ļeontjevs. «Un vēl viņam piemīt īpašs talants – spēja atklāt māksliniekus. Raimonda pieskāriens – un mākslinieks kļūst populārs!», – piebilst Laima Vaikule.
Aicina veidot Paula dziesmu aranžējumus
Gatavojoties komponista Raimonda Paula 80 gadu jubileja Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), papildinot Latvijas pūtēju orķestru repertuāru, aicina profesionālos, topošos un neprofesionālos komponistus, mūzikas autorus un aranžētājus radīt Paula dziesmu aranžējumus, apdares un fantāzijas, popūrijus, rapsodijas, parafrāzes un svītas pūtēju orķestrim par Paula tēmām.
Skaņdarbi - vienas partitūras izdruka, kā arī partitūra un visas balsis - elektroniskā formātā, programmā «Sibelius 5» vai «PDF» formātā, norādot arī savu vārdu, uzvārdu, telefona numuru un e-pasta adresi, līdz 10.martam jāiesniedz LNKC, Pils laukumā 4, Rīgā. Skaņdarbi tiek pieņemti darba dienās no plkst.9 līdz 17.
Par Paulu
Komponists, pianists, diriģents, aranžētājs un producents Ojārs Raimonds Pauls dzimis 1936.gada 12.janvārī Rīgā, Iļģuciemā. Jau pirms dēla dzimšanas tēvam bija skaidrs, ka dēlam jākļūst par mūziķi. Tēvs sagādāja lietotu vijolīti un veda Paulu uz Rīgas Muzikālā institūta muzikālo bērnudārzu. Pirkstiņi vēl bija par īsu, lai spēlētu vijoli, tāpēc mūzikas nodarbības sākās ar klavierspēli. Tolaik skolotāja nodomāja, ka ar tik strupiem pirkstiem nekāds pianists, kur nu vēl vijolnieks, no zēna neiznāks.
Pauls klavieres sāka mācīties spēlēt no četru gadu vecuma. 1946.gadā viņu uzņēma Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, un trīs gadus viņam bija divas skolas. Jau 14 gadu vecumā viņš sāka spēlēt restorānos un klubu ballītēs. Tāpat viņš spēlēja skolas koncertos, kas rīkoti par godu valsts svētkiem, atskaņoja pavadījumus tautas deju kolektīviem un sporta vingrotājiem. 1949.gadā Pauls beidza 7.pamatskolu un kļuva par pilntiesīgu Emīla Dārziņa, tolaik desmitgadīgās mūzikas vidusskolas, audzēkni.
1952.gadā Pauls pabeidza vispārizglītojošo priekšmetu kursu un vēl gadu apmeklēja tikai mūzikas nodarbības, lai pēc iespējas labāk sagatavotos iestājpārbaudījumiem Konservatorijā. Johana Sebastiana Baha un Ludviga van Bēthovena skaņdarbus Pauls lieliski nospēlēja 1953.gadā, iestājoties Latvijas Valsts Konservatorijā. Viņš teicami nokārtoja eksāmenus mūzikas teorijā un solfedžo, harmonijā un mūzikas literatūrā, un kļuva par koncertmeistara, izcilā pianista Hermaņa Brauna klavierklases studentu.
Pēc Konservatorijas absolvēšanas Paulam ieteica doties studēt aspirantūrā uz Ļeņingradu, tomēr ne jaunas studijas vairāku gadu garumā, ne pedagoga karjera Paulu nevilināja. Pauls tika norīkots darbā uz Latvijas Filharmoniju par koncertmeistaru, bet paralēli turpinājās viņa komponista darbība.
Savas karjeras laikā Pauls rakstījis mūziku tādiem izpildītājiem kā Viktors Lapčenoks, Nora Bumbiere, Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule, Alla Pugačova, grupām - "Credo" un "Remix" un cietiem.
Viņš ir vairāk nekā 50 filmu mūzikas autors, kā arī radījis mūziku mūzikliem, baletiem, radio iestudējumiem un teātra izrādēm.
Pauls darbojies arī politikā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņš ieņēma kultūras ministra amatu. No 1993.gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis lūdza Paulu ieņemt viņa padomnieka vietu kultūras jautājumos. Šajā amatā viņš bija līdz 1998.gadam.
Par savu darbu maestro saņēmis arī dažādus apbalvojumus, tajā skaitā saņēmis trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas valsts labā, bet Latvijas ierakstu gada balvas organizētāji 2000.gadā maestro piešķīra balvu par Mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.
Aprīlī notiks koncerts, kurā Nacionālo bruņoto spēku orķestris diriģenta Gunta Kumačeva vadībā Latvijas pūtēju orķestru diriģentiem, mūziķiem un ikvienam interesentam prezentēs izvēlētos skaņdarbus.
Koncertā piedalīsies LNKC izveidota komisija, kura izvērtēs koncerta programmu. Pēc koncerta atlasīto skaņdarbu autoriem piedāvās slēgt autoratlīdzības līgumus, un tie tiks izdoti Latvijas pūtēju orķestra repertuāra papildināšanai. Skaņdarbu izdošana negarantē to iekļaušanu 2018.gada Dziesmu un Deju svētku pūtēju orķestru koncertu repertuārā.