Porošenko nosauc šī gada galveno prioritāti (261)

«Visupirms tā būs miera nodrošināšana un, uzsveru, Ukrainas atgriešanās Donbasā. 2016.gadā ir jāatjauno Ukrainas suverenitāte pār Doņeckas un Luhanskas apgabalu okupētajām teritorijām,» preses konferencē Kijevā paziņoja Porošenko.

Tāpat viņš uzsvēra, ka vienlaikus pirmā prioritāte dienaskārtībā būs arī cīņa par Krimas atgūšanu.

«Mēs piedāvāsim izveidot starptautisku mehānismu par pussalas deokupāciju. Kā optimālu formātu šāda mehānisma uzsākšanai uzskatu formātu «Ženēva plus»: piedaloties mūsu partneriem no Eiropas Savienības (ES), ASV un, iespējams, Budapeštas memorandu parakstījušajām valstīm,» paziņoja Porošenko.

«Tādus sarežģītus jautājumus kā Donbasa un Krimas atgriešanās es plānoju risināt vispirms politiski-diplomātiskā un starptautisko tiesību ceļā. Vēlreiz uzsveru mūsu ciešo apņemšanos, lai visi dalībnieki bez jebkādiem izņēmumiem izpildītu visus Minskas vienošanās punktus. Nekādu Minskas vienošanās revīziju mēs nepieļausim,» uzsvēra Porošenko.

Kad notikušas diskusijas par Krievijai noteikto ES sankciju pagarināšanu, ES Padomē Ukrainai piedāvājuši atteikties no prasības par kontroles atgūšanu pār Ukrainas-Krievijas robežu, sacīja prezidents.

«Ļoti smaga diskusija, es to saku pirmo reizi, bija par robežu. Mēs tam veltījām 25 minūtes. Bet es saku, neatgūstot kontroli pār robežu, nekas nedarbojas,» norādīja Porošenko.

Tad esot izskanējis priekšlikums nodot robežas kontroli Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārziņā, bet Ukraina no tā kategoriski atteikusies.

«Galvenā nostāja - ir jābūt deokupācijai un kontrolei pār robežu. Man nav nekādu šaubu - tiklīdz aizies Krievijas karaspēks, tiklīdz tiks atbruņoti nelikumīgie formējumi, tiklīdz mēs pārņemsim kontroli pār robežu, cilvēki ieraudzīs, ka dzīve ir izmainījusies,» viņš sacīja.

Kritiski svarīga ir ES vienotības problēma šajā jautājumā, jo ik reizes, kad notiek debates par sankciju pagarināšanu, ir «piecas sešas valstis», kas ir jāpārliecina, piebilda prezidents.

Ukrainas mērķis nav darīt Krievijai sliktu, norādīja Porošenko. Ukraina grib vienīgi atjaunot savu teritoriālo integritāti un suverenitāti.

Viņš arī uzsvēra, ka nebūs nekādu miera sarunu «Minska-3».

«Ziniet, izbeigsim insinuācijas attiecībā uz «Minsku-3». Tās nav un, ceru, nebūs.»

«Tagad Minskas līgumiem būs vajadzīga jauna «ceļa karte» - jauni dati, kad puses apņemas īstenot visus Minskas līgumu punktus bez izņēmuma līdz konkrētam datumam un atbilstošā secībā,» viņš norādīja.

Vienlaikus prezidents brīdināja - pastāv draudi, ka Krievija 2016.gadā neizpildīs saistības, kas tai ir noteiktas Minskas līgumos.

«Vai pastāv draudi, ka Krievija neīstenos kādus Minskas līgumu punktus? Es būšu atklāts, draudi tiešām pastāv,» sacīja Porošenko, piebilstot, ka sekas būs sankciju pagarināšana.

«Bet ja notiks saasināšanās - sankciju pastiprināšana,» brīdināja prezidents.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.