«15% gadījumu, veicot kolposkopiju, ir konstatējama nesakritība ar onkocitoloģisko izmeklējumu rezultātiem,» norāda AS «Veselības centru apvienība» poliklīnikas «Elite» ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dita Baumane – Auza. Onkocitoloģiskās analīzes, kas ir profilaktisks dzemdes kakla vēža skrīnings, nereti konstatē iekaisumu, kas pēcāk, veicot kolposkopijas izmeklējumu, liek diagnosticēt būtiskākas šūnu izmaiņas dzemdes kakla gļotādā.
75 - 80% sieviešu kādā savas dzīves posmā inficējas ar vīrusu, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi, taču imūnsistēma ir tā, kas neļauj vīrusam tālāk attīstīties. Ar šo vīrusu saslimst arī vīrieši, taču viņiem tas aktivizējas mutes vai rīkles gļotādā, un viņi šo vīrusu pārnēsā.
Veicot ikgadējo ginekologa apskati, ārsta pienākums ir paņemt onkocitoloģiskās uztriepes – analīzes, kas palīdz noteikt izmaiņas dzemdes kakla gļotādas šūnās. Ja šāda dzemdes kakla skrīninga rezultātā ārstam rodas aizdomas par saslimšanu, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo tas var būt dzemdes kakla vēža priekšvēstnesis. Precīzu diagnozi var noteikt, izmantojot kolposkopu, jo tā kontrolē bieži tiek ņemts audu paraugs, kā arī, veicot biopsiju, kad ar mikroskopu ārsts apskata šūnas, kurās analīzes ir uzrādījušas izmaiņas. Parasti šīs izmaiņas tiek dēvētas par cervicītu, vai CIN 1, CIN 2, CIN 3. Ja paciente vēlas, tad, izmeklējuma laikā video ekrānā viņa var sekot izmeklējuma gaitai dzemdes kaklā.
Daktere Baumane – Auza vērš uzmanību uz tiem onkocitoloģisko analīžu rezultātiem, kas ir uzrādījuši iekaisumu. Īpaši būtiski tas ir gadījumos, ja pacientēm ir novērojama asiņošana, pastiprināta smērēšanās starp mēnešreizēm, kā arī asiņošana pēc dzimumakta. Ja, paņemot onkocitoloģisko uztriepi, tiek konstatēts iekaisums, būtu svarīgi pēc iekaisuma ārstēšanas veikt atkārtotas analīzes 3 – 6 mēnešu laikā, negaidot nākošo ikgadējo ginekoloģisko apskati vai pat trīs gadus, kad tiks saņemts nākošais valsts apmaksāts uzaicinājums veikt vēža skrīningu.
Praksē, aptuveni 15% gadījumu, veicot kolposkopiju, kad tiek skrupulozi pētītas dzemdes kakla šūnas, tiek iegūti atšķirīgi rezultāti salīdzinot ar onkocitoloģisko izmeklējumu. Šāda situācija rodas tādēļ, ka ne vienmēr materiāls analīzēm tiek paņemts no vietas, kur atrodas bojātās šūnas. Analīzēs var uzrādīties viegls iekaisums, bet, izmeklējot ar kolposkopu, šūnās, kurās ir izmaiņas, var atklāties daudz nopietnāka saslimšana. Tā kā kolposkopijas pasaulē tiek veiktas gadu desmitiem, ārstiem ir izveidojusies plaša pieredze un kopēji noteikti kritēriji, kas palīdz atpazīt dažādas pataloģiju grupas.
Izmaiņas šūnās vēl nenozīmē, ka pacientei ir vēzis. Visbiežāk izmeklējumos tiek atklāts CIN1, CIN2, retāk CIN3, kas vēl ir vīrusa saslimšana, kuru obligāti ir jāārstē. Savā praksē daketere Baumane – Auza saskaras ar situāciju, ka 80% sieviešu, kam konstatētas izmaiņas, uztraukumā «nedzird», ko saka ārsts, ka kolposkopija ir padziļināta dzemdes kakla izmeklēšana, lai precizētu diagnozi un noteiktu ārstēšanas plānu, lai līdz vēzim nenonāktu.
Atkarībā no saslimšanas pakāpes, tiek veikta novērošana vai nepieciešamības gadījumā -veikta neliela operācija dienas stacionārā bojāto audu nogriešanai. Šāda operācija nekādi tālāk neietekmē sievietes reproduktīvo veselību. Tā kā CIN diagnozes viens no būtiskākiem cēloņiem ir novājināta imūnisistēma, to ir obligāti nepieciešams stiprināt gan ārstēšanās periodā, gan pēc tā.
Dzemdes kakla vēža cēlonis ir cilvēka papilomas vīruss. Pret šo vīrusu ir radīta vakcīna, ar kuru Latvijā valsts programmas ietvaros tiek vakcinētas meitenes 12 gadu vecumā.Ginekoloģe iesaka tīņu mammām izšķirties par meitu vakcinēšanu, jo Latvija ir valsts Eiropas Savienībā, kurā ir viens no augstākajiem mirstības rādītājiem no šī vīrusa. Pasaulē vakcinācija notiek jau gadu desmitiem un, tā ir pierādījusi efektivitāti. Savā ginekoloģes praksē 15 gadu laikā kopš ārste veic kolposkopiju, ir izveidojusies pārliecība par vakcinēšanās nepieciešamību, redzot aizvien vairāk ar šūnu izmaiņām saistītas diagnozes jaunām sievietēm. Ņemot vērā mūsdienu dzīvesstilu, kad dzimumdzīvi jaunieši uzsāk aizvien agrāk, ir raksturīga bieža partneru maiņa, kā arī ir augsts smēķētāju procents – visu šo faktoru kopums ir katalizators vīrusa attīstībai. Ir būtisko atzīmēt, ka vīrusa pārnēsātāji ir arī vīrieši un, piemēram, Austrālijā tiek vakcinēti gan 12 g.v. zēni, gan meitenes.
