Latviešu rakstnieks un filozofs Roberts Mūks savulaik uzrakstīja lielisku eseju par sievietēm un kosmētiku. Viņš rakstīja, ka kāds kosmētiskā salona rēķins un procedūru uzskaitījums, par kuru sieviete maksājusi, viņam licis aizdomāties, cik ļoti jāienīst savs ķermenis, ja ko tādu var darīt ar sevi un vēl par to maksāt naudu.
Kosmētika un sadzīves ķīmija ir it visur, to liekam uz sava ķermeņa, traukiem, mājas grīdas un beigās to saņem mūsu mīļā planēta Zeme.
Cilvēku attieksme pret to ir dažāda. Pirms kāda laika mēs publicējām rakstu par sievieti, kura divus gadus bija atteikusies no šampūna. Šis raksts lasītājos izraisīja drīzāk sašutumu, par atbalstu komentāros īpaši nevarēja runāt, par to, ka šī sieviete pāris gadu laikā pasargāja planētu no liekas ķīmijas – ne tik, nemaz nerunājot par to, ka komentētāji aizmirsa, ka katram ir tiesības izdarīt savas izvēles.
Par tiesībām izdarīt izvēli portāls «Apollo» sarunājas ar Mariju, kura jau ļoti ilgus savas dzīves gadus neizmanto ķīmiju, ja vien viņai ir iespējams izvēlēties.
Marija pirms vairāk nekā 20 gadiem atteicās no ziepēm, krēmiem, smaržām – jebkuras kosmētikas, ko mēs mēdzam ziest uz ādas jebkādām vajadzībām. Kaut arī Marijas stāstītais var izraisīt asociācijas ar kareivīgu nostāju - tā nav tiesa. Marija dzīvo tā, kā vēlas pati un nevienu uzbāzīgi nemāca viņai sekot, jo katram jādzīvo savu dzīvi.
Apollo: Kā tu atteicies no kosmētikas?
Marija: Pirms daudziem gadiem ciemojos pie vienas mākslinieku ģimenes, tad daudz kas mainījās. Toreiz man bija 30, tas sakrita ar laiku, kad parādījās pirmās vārnu kājas pie acīm. Es labi pelnīju, tādēļ sāku lietot visus tos živanšī un jakomoto/sakamoto un 21.gadsimta biokosmētiku. Sagadījās tā, ka ciemošanās laikā gājām arī pirtī. Toreiz Mākslinieka kundze pirtī lietoja bišu peru pieniņu, vienīgo līdzekli, ar kuru pēc pirts procedūras pabaroja ādu, nekādu ziepju, šampūnu vai citu lietu. Kad es pirtī redzēju, kā izskatījās tās sešdesmitgadīgās kundzes āda, tad kļuva saprotams, kā darbojas dabīgas lietas. Viņas ģimene jau gadiem nelietoja ķīmiju. Viņas vīrs mākslinieks, pēc izglītības ķīmiķis, ļoti tēlaini pastāstīja un parādīja, kā ķīmija ar mūsu ķermeni rīkojas. Tas bija iespaidīgi. Tas atstāja tādu iespaidu, ka no tā laika atteicos no ziepēm un ķermeņa kosmētikas, bet šampūnam pateikt «nē» tajā laikā nebiju gatava. Viņš (mākslinieks) arī brīdināja, ka, ja atteikšos no ķīmijas, sākumā būs diskomforts, bet pēc tam būs izcili, tā arī tas ir. Ir sajūta, ka plēve noiet nost, ka atklājas, ka acis un ausis ir arī uz ķermeņa, uz muguras arī.
Kad atteicos no ziepēm, matus vēl kādu laiku mazgāju ar šampūnu, bet nu jau nē. Matus mazgāju ar siltu ūdeni.
Var mazgāt ar alu, olu, rupjmaizi , un vēl labi ķermenim un matiem ir bezkrāsaina henna - augu produkts, ar to var ieberzēties kā ar skrubi. Var lietot vienu reizi nedēļā.
Ar ziepēm mazgāju tikai rokas, kad atnāku mājās no ielas vai esmu nosmērējusies melna, piemēram, zīmējusi portretu ar ogli. Nevaru izturēt, ka man dāvina ziepes, tās, kas kā likums ir dabiskas, atdāvinu tālāk.
Viss netīruma slānis uz ādas ir rezultāts tam, ko ēdam un liekam uz ādas. Visi tie šampūni, krēmi, kosmētika var nobloķēt poras.
Es daudzus paradumus savā dzīvē esmu mainījusi sava alerģiskuma dēļ. Man vienmēr bijis jāuzmanās ar dažādām sadzīves ķīmijām, ūdeni, kosmētiku. Bet šajos gados arī daudz kas ir mainījies. Piemēram, nekad neesmu varējusi nēsāt ausīs auskarus - ne sudraba, ne zelta, ja arī kādu ballīti izcietos, tad pēcāk nedēļu ārstēju auss ļipiņas, bet nu, kopš pagājušā gada pavasara, varu nēsāt auskarus bez problēmām, ko arī daru.
Apollo: Tu nelieto nekādus ķermeņa kopšanas līdzekļus?
Marija: Ko lietoju pārtikā, to arī kosmētikā. Vislabāk olīveļļu, izcilas ir argāna vai naktssveces eļļas vai vēl citas. Es lietoju ēteriskās eļļas – galvenās man ir lavandas vai tējaskoka eļļas. Ja var dabūt īsto tīro tējaskoka eļļu no Austrālijas, tad ideāli. Es lavandas eļļu taisu pati – uzleju uz lavandas ziediem olīveļļu, noturu, lai eļļa uzsūc visus labumus un nokāšu. Ideāla ādai un matiem.
Lavandas eļļa ir ēteriska, attīra ne tikai fizisko ķermeni, lavanda nomierina. Pielieciet bērniem pie gultas maisiņu ar lavandas ziediem! Lavanda ir ļoti draudzīgs, devīgs un dziedniecisks augs.
Un vēl es veicu ķermeņa rīvēšanu ar karstu ūdeni, ēteriskām eļļām un rupju linu dvieli.
Apollo: Kā ar dezodorantu?
Marija: Tas ir kas tāds, kā iešaut sev ar revolveri. Kāpēc ārsti to atļauj? Ir taču simtiem viedu kā to (svīšanu) risināt, kāpēc to jādara tik kriminālā veidā?
Kosmētikas industrija jau darbojas kā cirks – liek lācim dancot un zilonim stāvēt uz vienas kājas un mēs stāvam.
Es nesen aizgāju uz vienu lielveikalu, kur biju pirmo reizi, bija norunāta tikšanās. Ejot cauri veikalam, mani uzrunāja meitene un sāka kaut ko piedāvāt - šis produkts esot tikai no dabiskām izejvielām. Kad teicu, ka nebūšu šī produkta mērķauditorija, viņa visticamāk, saprata, ka finansiāli nevaru to atļauties, bet man tas nerūp - galvenais, ka nepakļāvos spiedienam un par brīvu neuzziedu to ... uz sejas.
Apollo: Vai tu lieto dekoratīvo kosmētiku?
Marija: Kosmētikai var nopirkt akvareļa zīmuli, bet tikai dabīgu. Ir tāds minerālis no Marokas, piemēram, ko var lietot dekoratīvajai kosmētikai. Vispār jau cilvēkam nevajag neko paspilgtināt, ja viņš ir normālā kondicījā. Labāk paspilgtināt ar apģērbu, ne dekoratīvo kosmētiku.
Apollo: Vai tu lieto smaržas? Esmu dzirdējusi, ka bieži saņem komplimentus par savu ēterisko eļļu smaržu.
Marija: Austrumniekiem ir lielisks piegājiens – trīs pilieni smaržu eļļas un kārtībā. Bet mums ir smaržas - 3 pilieni un vēl, atvaino, sūdu čupa. Atkarībā no sūdu čupas sastāva ir dažādi modes nami un zīmoli.
Ja tu ēd sūdu, tad, ko gribi – smaržot pa gabalu? Organismam gāz sliktas lietas no ārpuses un iekšpuses, tas uzrāda pumpas, cīnās, kā var, rāda, kā viņam ir, bet tu, cilvēks, vienalga viņu beidz nost.
Apollo: Veļas pulveri izmanto?
Marija: Nē, jau sen nē, izmantoju ziepju riekstus, Krišnu (Indijas produktu) veikalā var nopirkt. Ielieku linu maisiņā, var ielikt zeķē, tad veļas mašīnā. Tas ir sakaltēts rieksts, kodols izņemts ārā, tikai miza, kurā ir dabiska viela, kas mazgā, ļoti labi un tīri izmazgā, protams, nav tā acis žilbinošā baltuma, kas no ķīmiskiem balinātājiem. Man nav uzstādījuma, lai būtu acis žilbinoši balts, man nevajag. Es esmu alerģiska, tāpēc sāku ar ziepju riekstu mazgāt.
Apollo: Kā ar trauku mazgāšanu?
Marija: Traukus arī mazgāju bez ķīmijas. Mums visu vajag tik tīru! Indējam tik mikrobus, bet aizmirstam, ka cilvēks ir vislielākais mikrobs. Ja jau necep diez kādus cepešus, traukus var ar siltu ūdeni un lupatiņu nomazgāt. Es mazgāju traukus ar sinepju pulveri, eko veikalos ir. Var sodu izmantot, laukos no seniem laikiem īpaši netīru trauku mazgāšanai smiltis izmanto. Ir jau tagad visādas dabiskas lietas, bet nav tik daudz trauku, lai tā būtu problēma.
Apollo: Tagad aizvien aktīvāk iestājas pret plastmasas maisiņiem. Kā tu ar tiem sadzīvo?
Marija: Tas nu gan ir kā sēdēt uz zara un zāģēt to nost un vēl taisīt ballīti – zīmēt viskautko uz tiem maisiņiem. Ne jau tikai plastmasas maisiņi, bet tie iesaiņojumi – kastītes, kārbiņas, bērnu mantiņas un mēbeles no plastmasas. Ir taču pierādīts, ka plastmasa visu tās dzīves laiku reaģē. Iedomājies, tas ir zinātniski pierādīts, ka plastmasa izdala kancerogēnas vielas, bet turpina ražot. Ja tev mājās ir plastmasa tas un plastmasa šitas, tad mēs to tiešā veidā elpojam. Pilsētā jau tāpat nav tīra gaisa, vēl plastmasas visapkārt.
Kur nu vēl tas, ka tad, kad tie maisiņi nonāk dabā, tad dzīvnieki sapinās, apēd, aizdambējas. Pieprasījums jau rada piedāvājumu, bet kam to vajag?
Apollo: Šķiet, ka lieki jautāt, ko domā par zīmolu apģērbiem un humpalām.
Marija: Cik Filipīnas strādnieki nomiruši, kamēr zīmolu džinsas uztaisa, uz džinsām rakstīts nez kas, bet patiesībā taisīti Filipīnas zaru būdā. Kas tas tāds ir? Vai mēs zinām, kā patiesībā top smalkās modes drēbes?
Humpalas ir laba ideja, ja man kas labs paliek, es aiznesu «Otrajā elpā» atdodu, man nevajag tik daudz drēbju.
Mēs dzīvojam kā tādā nepārraujamā aplī. Vajag, visiem vajag, neviens nelaižas vaļā, visi grib pelnīt, nevienu neinteresē, kā labāk justies.
Paskaties – Brīvības un Bruņinieku stūrī nojauca māju, tur tagad milzīga Cocacolas reklāma uz brandmūra, milzīga. Tajā reklāmā ir viss kopā – erotika, smalka fotogrāfija, bilde vecināta, tur rāda, kā skūpstās un tā pudele pa vidu. Ir skaidrs, ka neiet labi viņiem, nedzer cocacolu tik labi.
Visā jau roka roku mazgā, lai daži varētu braukt ar jahtām pa salām. Viņus neinteresē, ka varētu rūpēties viens par otru, un pirmkārt jau paši par sevi. Man neskauž, ka daži guļ saulē un lido ar lidmašīnām, es domāju, kas tas par funktieri, kāpēc tā vajag. Vai tiešām mēs negribam dzīvot mierīgi un laimīgi? Cilvēks piedzimstot taču negrib nevienam darīt pāri. Nav jau tā, ka cilvēks no rīta pamostas un domā: ooo, es atkal šodien bišķi sagandēšu dabu, kaut ko sev nodarīšu pāri, ieēdīšu kādu draņķi. Tā nav, to mēs negribam.
Tas patēriņa plāns saka, ka mēs viens otru izmantojam, satiekoties, mums ir vairāk kāds izmantošanas plāns, nevis brīnišķīga neizskaidrojama vajadzība vai vēlēšanās pilnveidot vienam otru.
Apollo: Labumu, ko no tavas darbības/nedarbības iegūst planēta, diez vai tavā dzīvē varēs praktiski ieraudzīt, bet kā ar tevi pašu, kā tu savos piecdesmit divos jūties?
Marija: Labi. Es nesen veicu kompleksas analīzes, izrādījās, ka tās ir perfektas, pilnīgi perfektas. Man mediķe pat jautāja: «Tu pati saproti kāpēc tā?»
Es esot pirmais cilvēks, kurai asinsaina ir tik izcila.
Apollo vien var piebilst, ka Marijas āda ir izcila, veselīga, mirdzoša un bez grumbiņām, kaut arī skaidrs, ka mirdzoša āda nav Marijas veselīgā dzīvesveida galvenais mērķis.
P.S. Redakcija šorīt sarunājās ar Mariju, kura, izlasījusi lasītāju komentārus, lūdza paskaidrot, ka šāds dzīvesveids prasa milzu darbu. Tas nenozīmē tikai atteikties no ķīmijas un apkaisīties ar veselīgo hennas pulverīti. Tas ir liels darbs - fiziskās aktivitātes, tīra ūdens izvēle (red. tas ir īpašs stāsts un ļoti sarežģīts, kādu ūdeni dzert), Marija nelieto nekādus medikamentus (red.: toties lieliski pārzina augu iedarbību!).
