Ja tev raustās plakstiņš – dzer magniju, ja piemeklējušas iesnas – C vitamīnu. No visām pusēm mums cenšas iegalvot, ka mūsu organismam kaut kas noteikti trūkst, bet vai tā patiešām ir? To skaidrojām sarunā ar uztura speciālisti Kseniju Andrijanovu.
Vai mums to visu patiešām vajag? Ceļvedis uztura bagātinātāju Leiputrijā (51)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uztura bagātinātāji ir ļoti plaša kategorija, tāpēc nevar visus salikt vienā maisā un pateikt: «Šis ir ieteicams, bet šis – nav.» Pirmkārt, ja iegādājas uztura bagātinātājus, tad tikai Latvijas Republikā reģistrētos, kas ir iekļauti Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā. Šie uztura bagātinātāji ir atzīti par drošiem un tos var iegādāties aptiekās vai specializētos veikalos.
Ir arī uztura bagātinātāji, kurus izplata konsultanti «pa tiešo» vai caur dažādām interneta mājaslapām, taču šāds iegādes veids nav diez ko uzticams. «Ir bijuši gadījumi, kad no ārzemēm pasūtītajos uztura bagātinātājos konstatētas vielas, kas ir bīstamas cilvēka veselībai,» atklāj Ksenija.
Pie uztura bagātinātājiem ir pieskaitāmi dažādu vielu kompleksi acīm, aknām, kuņģim, nervu sistēmai utt. K.Andrijanova stāsta: «Klāsts ir tik mežonīgi liels, ka tas nav aptverams. Vispopulārākie ir omegas, magnijs B6, C vitamīns, polivitamīni. Šo uztura bagātinātāju lietošanai var būt racionāls pamats, bet jāskatās, vai tie tiešām ir nepieciešami un vai pētījumi vispār apstiprina, ka konkrētā situācijā tie strādās. Jālieto tikai tad, kad ir nepieciešamība. Piemēram, pēc operācijām, it īpaši zarnu trakta operācijām, kad ir traucēta uzturvielu uzsūkšanās. Tādos gadījumos ārsts nosaka, ka papildus jāuzņem kādi konkrēti vitamīni.»
Uztura bagātinātājus var lietot arīdzan sportisti, kuri iztērē vairāk, nekā saņem ar uzturu, cilvēkiem ar anēmijas risku un uzturvielu deficīta risku, piemēram, veģetāriešiem un vegāniem vai cilvēkiem, kas atkopjas pēc slimošanas. Grūtniecēm būtu jākoncentrējas uz folskābi un B12. Taču jebkurā gadījumā – par uztura bagātinātāju lietošanu ir jākonsultējas ar ārstu vai uztura speciālistu. Jāatceras, ka uztura bagātinātāji nav vajadzīgi veselam cilvēkam, kas ēd pilnvērtīgi. Tie neaizstāj veselīgu un sabalansētu uzturu, bet tikai palīdz gadījumos, kad kādu iemeslu dēļ šādu uzturu nav iespējams nodrošināt.
Latvijā visizplatītākais ir D vitamīna deficīts, jo mūsu platuma grādos saules ir tik, cik nu tās ir, kā arī ar uzturu to neuzņemam pietiekamā daudzumā. Populārākie produkti, kuros sastopams D vitamīns, ir treknās zivis – lasis, siļķes un skumbrijas – , olu dzeltenumi, aknas. Tiesa, arī šī vitamīna deficītu ir jānosaka, uztaisot asins analīzes, nevis uz savu galvu.
Ko nevajag darīt? Akli sekot pastāvošajam mītam, ka C vitamīns uzlabos imunitāti un sekmēs atveseļošanos no saaukstēšanās. «Pēdējie pētījumi pierāda, ka C vitamīnam nav nekādas ietekmes uz atveseļošanos no saaukstēšanās,» atklāj Ksenija.
«Turklāt - ja cilvēkam liekas, ka sezonas maiņa ir iemesls, lai sāktu pēkšņi ēst vitamīnus, tad tas tā nav. Šādu kampaņveidīgu vitamīnu kūru gadījumā ir jāsaprot, ka pastāv arī pārdozēšanas risks. Ja cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo, piemēram, pusbada stāvoklī, var palietot vitamīnus, neuztraucoties par pārdozēšanu, bet mēs dzīvojam diezgan pārticīgi. Uz savu galvu vai reklāmas ietekmē mums nav nekas jālieto papildus.»
Arī mīts, ka mākslīgie vitamīni neuzsūcas un nestrādā, nav patiess. «Viņi uzsūcas un perfekti strādā! Organisms neatšķir, vai vitamīns ir dabīgs, vai mākslīgs. Mūsu ķermenis atpazīst ķīmisko formulu, kas ir vienāda vielai, kas atrodas gan gaļā, gan tabletē.»
Uztura speciāliste arī uzsver, ka ļoti skeptiski ir jāizturas pret visiem uztura bagātinātājiem, kas ir paredzēti kādam konkrētam orgānam – aknām, acīm utt. Šo uztura bagātinātāju sastāvs ir neaptverams - tajos iekšā ir gan augu izcelsmes vielas ar zinātniski nepierādītu efektivitāti, gan vitamīni, brīžiem arī dzīvnieku izcelsmes vielas. Kopumā tam īsti uzticēties nevar. Labāk vienmēr ir konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu.
Galvenais, kas jāliek aiz auss – vitamīni papildus jāuzņem vien veselības problēmu, palielinātas slodzes gadījumā vai grūtniecības laikā, ja ārsts to iesaka. Ja cilvēks ir vesels, tad nē. Turklāt, lai noteiktu, vai organismam kas trūkst, jākonsultējas ar ārstu vai uztura speciālistu. Visa māksla!
