Vieglatlēte, garo distanču skrējēja Ilona Marhele ir veiksmīgi izpildījusi kvalifikācijas normatīvus un gatavojas Olimpiskajām spēlēm Riodeženeiro. Starp aktīvajiem treniņiem Ilona sniedz dažus padomus, kā skriet, lai gūtu prieku, un apgāž ļoti izplatītus mītus par skriešanu.
1.mīts - Skriešana Latvijā ir tikai modes tendence
Skrējēju paliek aizvien vairāk – ja pirms desmit gadiem skrienot uz ielām bija redzami tikai sporta skolu audzēkņi vai daži entuziasti, tad šobrīd situācija ir krietni mainījusies. Kādreiz bija arī daudz mazāk sacensību un maratonu. Tagad Lattelecom Rīgas maratons ir centrālais notikums – tam gatavojas komandas, darba kolektīvi un individuālie skrējēji. Šobrīd aktīvais dzīvesveids piedzīvo pacēlumu – ir plašs piedāvājums, proti, ikviens var izvēlēties, kur skriet, kādās sacensībās piedalīties u.tml. Var skriet pa meža takām, piedaloties dažādos meža un kalnu skrējienos, katru mēnesi var piedalīties sacensībās kādā citā Latvijas pilsētā, skriet gar jūru vai piedalīties Serpentīna ceļa skrējienā Siguldā u.c. Katrs var izaicināt sevi vai draugus! Es ļoti ceru, ka šī tendence un tiekšanās pēc aktīva dzīvesveida saglabāsies ilgtermiņā!
Jāpiebilst, ka sacensību līmenis Latvijā ir diezgan augsts, ir laba organizācija un pietiekama informācijas par to, kur un kad notiek dažādi skrējieni. Var skriet dažādās kategorijās, izvēloties sev piemērotāku, daudzās sacensībās ir arī motivējošs balvu fonds. Protams, ir ļoti daudzi skrējēju, kuri nepiedalās nevienās sacensībās, bet skrien sava prieka pēc.
Nereti tāda kā savstarpēja sacensība notiek, izmantojot modernās tehnoloģijas, piemēram, publicējot sava skrējiena rezultātus sociālajos tīklos, un sekojot līdzi tam, kā veicies draugiem. Patiesībā, arī tehnoloģiju attīstība veicina skriešanas popularitāti – tehnoloģijas mums ļauj uzzināt, cik lielu attālumu esam noskrējuši, cik ātri skrienam, cik kaloriju sadedzinām u.tml., kas, protams, veicina azartu. Cilvēks var sacensties pats ar sevi, pārspēt savu iepriekšējo rekordu, uzlabot rezultātu u.tml. Šobrīd viss iekārtojies tā, lai gribētos skriet!
2.mīts - Skriešana ir pats vienkāršākais un lētākais sporta veids, kam nevajag speciālu aprīkojumu
Protams, izklausās jau skaisti, ka ikviens var piecelties un skriet, bet pavisam vienkārši gluži nav. Primārais, kas nepieciešams, atbilstoši un labi sporta apavi, kas var radīt arī lielākas izmaksas. Bet tās noteikti ir arī vienīgās vērā ņemamās izmaksas. Ja nav īpašas vēlēšanās vilk dārgus zīmola sporta tērpus, tad derēs jebkuras ērtas bikses/šorti un krekliņš. Protams, skrienot ziemā, par apģērbu jāpadomā rūpīgāk. Jāatceras, ka apģērba cena un zīmols nekādi neietekmē ne skriešanas procesu, ne rezultātu.
3.mīts - Skriet ir garlaicīgi
Cilvēku temperamenti jau ir ļoti dažādi, citiem viss šķiet garlaicīgs, citi spēj saskatīt interesanto arī vienkāršās lietās. Manuprāt, skriešana var šķist garlaicīga, ja to nepareizi pozicionē, piemēram, ja piespied sevi skriet tikai tāpēc, lai nomestu svaru, zaudētu liekos kilogramus. Patiesībā skriešana var būt pat ļoti aizraujoša un interesanta, īpaši, ja ik pa laikam dažādo savu distanci vai skriešanas metodi. Noteiktu attālumu var vienkārši noskriet, bet var arī ik pa laikam mainīt ātrumu, skriet dažādus intervālus, mainīt maršrutu u.tml. Iesaku neaizmirst par skriešanu arī ceļojumu laikā, un, esot jaunā vidē, izskriet nelielu maršrutu, apskatot arī pilsētu. Skriešanu interesantāku var padarīt arī laba kompānija.
4.mīts - Garas distances labāk skriet vienatnē
Ja mierīgā tempā tiek skrieta ļoti gara distance, tad reizēm ir ļoti interesanti skriet arī divatā. Skrienot un runājot, laiks aizritēs nemanot. Protams, jāņem vērā, ka katram skrējējam ir savs temps un spēju robežas, attiecīgi jāizvēlas līdzvērtīgs skriešanas partneris, lai būtu vieglāk pielāgoties. Ar līdzvērtīgu skriešanas partneri garā skrējienā var pārrunāt visu dzīvi. Nereti redzu, ka kopīgi skrien arī lielākas kompānijas, galvenais, atrast tempu, kas piemērots visiem, lai nebūtu pārslodzes. Ja cilvēks spēj skriet un runāt, tas nozīmē, ka viņš skrien atbilstoši savām spējām. Skrējiens mierīgā tempā, kurā iespējams pat sarunāties, ir vislabākais, saudzējošākais un arī taukus dedzinošākais skrējiens, kas noteikti būs daudz labāks organismam, nekā tāds, kurā tiek izskrieta dvēsele.
5.mīts - Lai skriešana sniegtu rezultātu, jāskrien ne mazāk kā 30 minūtes
Viss atkarīgs no tā, ko skrējējs vēlas sasniegt? Es priecājos arī par cilvēkiem, kuri ir izlēmuši skriet un noskrien kaut vai piecas minūtes. Uzskatu, ja cilvēks sāk no nulles, ir labi, ja viņš noskrien kaut mazu brīdi, tad vēl mazu brīdi nosoļo, varbūt saņemas vēl īsam skrējienam – arī tas ir sākums. Ja izdodas sākumā noskriet 15 – 20 minūtes, tas ir ļoti labi. Protams, ja ir vēlēšanās zaudēt liekos kilogramus, dedzināt taukus, tad jāmēģina lēnā tempā skriet distanci, kas nav īsāka par 30-40 minūtēm, jo apmēram pēc tāda laika organismā sākas procesi, kas veicina svara zudumu. Bet jāatceras, ka arī tas ir ļoti individuāli! Ja cilvēks ir tikko sācis skriet, labāk, lai viņš ar pozitīvām sajūtām noskrien 5 minūtes, nekā par visām varītēm cenšas skriet 30 minūtes, kas var beigties ar traumu vai nepatiku pret skriešanu. Nevajadzētu mocīt sevi un skriet 30 minūtes tikai tāpēc, ka tā rakstīts kādā žurnālā. Gribētos uzsvērt, ka skriešanas laikā nevajag kautrēties arī pasoļot vai palēnināt tempu, tas ir tikai normāli. No skriešanas jāgūst maksimāls prieks, piemēram, pa ceļam aplūkojot ainavas, varbūt paklausoties putnu dziedāšanu u.tml.
6.mīts - Skriešana sniedz tikai fizisku ieguvumu
Mūsdienās, kad daudzi no mums strādā sēdošu darbu, ikdienā saskaras ar stresu, skriešana palīdz atbrīvot gan ķermeni, gan prātu. Skriešanas procesā iespējams sakārtot domas un reizēm pat atrisināt šķietami neatrisināmas problēmas. Kas attiecas uz fizisko aspektu – skrienot mēs trenējam sirds un asinsvadu sistēmu, palielinās sirds tilpums, organisms vairāk apgādā sevi ar skābekli, asinis sāk straujāk cirkulēt u.tml. Cilvēks kļūst kustīgāks, dzīvīgāks, nereti samazinās galvassāpes, zūd stīvums locītavās un mugurā. Skrienot mēs svīstam, attiecīgi izvadām no organisma toksīnus. Ieguvumu ir ļoti daudz!
7.mīts - Efektīvāk ir skriet no rītiem
Tas atkarīgs no cilvēka dienas režīma – ja cilvēks ir izteikta pūce, kas ar grūtībām pamostas, lai dotos uz darbu, diez vai vajadzētu sevi spiest celties vēl ātrāk, lai dotos skriet. Tad skriešana, visticamāk, nesagādās nekādu prieku. Pūcēm labāk skriet vakarā, pārdomājot visus dienas notikumus un sakārtojot domas. Rezultāts nemainīsies no tā, vai skriesiet agri no rīta vai vakarā. Jāskrien tad, kad ir brīvs laiks, kad to atļauj dienas režīms. Vienīgais, iesaku neskriet tieši pirms gulētiešanas – pēc skrējiena organisms būs uzbudināts, un iemigt būs grūti.
8.mīts - Lielā aukstumā nedrīkst skriet
Skriet var, arī cilvēki, kuri dzīvo Aļaskā un citās aukstās vietās, skrien. Skrienot salā, apģērbā noteikti jāievēro kārtu sistēma – nevis viens biezs džemperis, bet plānākas drēbes vairākās kārtās un visam pa virsu – vējjaka. Nevajadzētu ap degunu un muti siet šalles, jo elpojot rodas kondensāts, un rezultātā, elpojot aukstu gaisu caur slapju šalli, var saaukstēties. Nevajadzētu aizmirst arī par cepuri, cimdiem, un termoveļu. Ziemā jāizvēlas atbilstoša biezuma zeķes, turklāt, zeķēm un biksēm pie potītēm jāpārklājas. Nereti ziemā redzu skrējējus, kuriem ir īsas zeķītes, bikses skrienot uzraujas un rezultātā ir kailas potītes. Būtiskākais, skrienot salā, ir elpošana, tāpēc jāmēģina neskriet pārāk ātri, lai var elpot caur degunu. Skrienot mierīgā tempā, izvēloties saprātīgu, sev piemērotu distanci un atbilstoši apģērbjoties, var skriet visu ziemu.
9.mīts - Skrienot pa asfalta segumu, tiek nodarīts kaitējums locītavu veselībai
Nenoliedzami, vislabāk skriet pa skaistām meža taciņām un zemes ceļiem, bet, dzīvojot Rīgas centrā, tas ne vienmēr ir iespējams, tāpēc ir svarīgi izvēlēties atbilstošus un labus skriešanas apavus. Apaviem jābūt ar labu amortizāciju. Ja cilvēks izvēlas saprātīgu distanci, skrien pareizā solī, ar labiem un ērtiem apaviem, nekāds kaitējums netiks nodarīts. Protams, ja cilvēkam jau iepriekš bijušas kādas locītavu traumas vai tml., labāk tomēr konsultēties ar ārstu.
10.mīts - Topošās māmiņas nevar skriet
Ja sieviete līdz tam nav nodarbojusies ar skriešanu, tad, protams, gaidību laikā nevajadzētu to uzsākt, taču, ja viņa regulāri ir skrējusi, tad atliek vadīties pēc sajūtām. Pieredzes ir ļoti atšķirīgas, ja topošā māmiņa jūtas labi, ja viņa vēlas skriet, un ārsts to atļauj, tad kāpēc gan ne?! Tikai noteikti jāizvēlas saprātīgs temps un distances garums.
11.mīts - Skriet ir stilīgi
Viennozīmīgi! Tas gan nav mīts, tā patiešām ir!
Sadarbībā ar Biznesa augstskolu «Turība»
