Melbārde cer, ka LNMM atklāšana raisīs dubultu interesi par muzejiem (12)

Ministre pirmdien preses konferencē muzeja telpās uzsvēra, ka muzeja restaurācija ir iespēja ne tikai atjaunot vēsturisko infrastruktūru, bet arī pārskatīt saturu. «Cilvēki ir prasīgi un atjaunotā infrastruktūra var piedāvāt modernu kultūras pakalpojumu, pielāgojot to dažādu auditoriju vajadzībām,» teica ministre.

Viņa uzskata, ka LNMM galvenās ēkas atklāšana ir atspēriens nākamo kultūras infrastruktūras objektu atjaunošanai. «Tas ir atspēriens mērķim, ka Rīgai jākļūst par ziemeļu kultūras metropoli,» teica Melbārde.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) atzīmēja, ka Rīgu gaida arī citu kultūras infrastruktūru sakārtošana, piemēram, VEF kultūras pils remonts. Viņaprāt, ka līdz ar LNMM atklāšanu pilsētvide iegūs jaunu vaibstu.

Atjaunotajā LNMM galvenajā ēkā būs skatāma pastāvīgā ekspozīcija, kurā, pēc muzeju pārstāvju pirmdien preses konferencē teiktā, varēs iziet cauri Latvijas mākslas vēsturei. «Tas ir īsais stāsts par mūsu mākslu,» teica LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde Upeniece. Ekspozīcijā būs darbi sākot no 18.gs. līdz 20.gs. otrajai pusei. Ekspozīcijas koncepciju veidoja uzņēmums «DD studio», kura radošais vadītājs Jānis Mitrēvics, ka mēģinājis «tūkstoti mazu lietu, kas ļauj baudīt mākslu, sakausēt vienā veselumā».

«Gluži kā taisot pusdienas, mēs gribējām nevis atrādīt produktus, bet pagatavot garšīgu ēdienu visiem gan pieaugušajiem, gan bērniem,» teica Mitrēvics.

Izstādes «Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība» kuratore un LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa skaidroja, ka nosaukums akcentē vienu no pamattēmām, ar ko Polis visvairāk ir bijis aizņemts savā radošajā darbā. Šī ir pirmā Poļa retrospekcija, kurā tiks izstādīti gandrīz 200 darbu no kolekcijām Latvijā un ārzemēs, savus darbus izstādei devuši 40 mākslas darbu īpašnieki. Izstādē 500 kvadrātmetru platībā apskatāmi Poļa glezniecība un grafikas, mazākajās zālēs arī foto un video no Poļa performancēm jeb «spontānā teātra», viņa veidotie objekti, kā arī mākslinieka biogrāfija. Izstādes izveidē piedalījies mākslinieks ir Ojārs Pētersons.

Apmeklētājiem būs pieejama arī izstāde «Boriss Bērziņš (1930 – 2002). Sudrabs/zelts».

LNMM Komunikācijas nodaļas vadītāja Anna Balandina informēja, ka muzeja piedāvājumu palīdzēs iepazīt jaunā muzeja mājas lapā un aplikācija, kas būs pieejama bez maksas. Muzejā varēs arī izīrēt mobilās ierīces. Papildus tradicionālajām ekskursijām notiks pasākumi dažādām auditorijām. Mākslas darbu iepazīšanai muzejs izmantojis digitālos līdzekļus. Muzejs būs atvērts katru dienu, izņemot pirmdienu, piektdienās tas strādās līdz astoņiem vakarā. Bērniem no 1.jūnija būs pieejama vasaras skolas.

Šogad muzeju varētu apmeklēt ap 100 tūkstošiem interesentu.

Jau vēstīts, ka 4.maijā pēc restaurācijas darbiem tiks atklāta LNMM galvenā ēka, kad ir plānots gan koncerts pie muzeja, gan dažādas aktivitātes Esplanādē.

Pirms trim gadiem - 2013.gada 12.februārī - tika pārtraukta LNMM galvenās ēkas publiskā darbība, lai realizētu tās rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves projektu. Projekta arhitekti ir Lietuvas arhitektu birojs «Processoffice», Vītauts Biekša (Vytautas Biekša) un «Andrius Skiezgelas Architecture». Galvenais būvuzņēmējs ir būvkompānija «RE&RE», bet pasūtītājs - Rīgas domes Īpašuma departaments.

Rekonstrukcija izmaksājusi 29,8 miljonus eiro, no kuriem Eiropas Savienības fondu finansējums ir 13,051 miljons eiro, bet Rīgas domes finansējums - 16,751 miljons eiro.

Ēka bez kapitālā remonta bija kalpojusi jau 107 gadus. Tā celta laikā no 1903. gada līdz 1905.gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Tās projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (1849–1919).