Advokāte: Ļaut cilvēkiem iet veikalā signalizācijas skanēšanas brīdī bija prettiesiski (12)

«Signalizācijas skanēšanas laikā veikals strādāja un tajā ienāca 188 cilvēki, kaut arī veikala vadībai līdz pārbaudes beigām būtu vajadzējis turēt veikalu ciet,» sacīja advokāte.

Pēc viņas domām, tādējādi «Maxima Latvija» rīcība dēvējama par normatīvajiem aktiem neatbilstošu. «Kad signalizācija skan, veikalam faktiski ir jābūt ciet, un veikala vadībai līdz bīstamo apstākļu noskaidrošanai būtu jāliedz ielaist iekšā cilvēkus,» viņa norādīja.

Tāpat advokāte pievērsa uzmanību apstāklim, ka nobrukuma laikā, kad signalizācija neskanēja, jo skaņas signāls bija izslēgts, veikalā atradās ap 500 cilvēku. Šie ļaudis varēja būt potenciālie traģēdijas upuri.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa Zolitūdes traģēdijas krimināllietas sēdē pasludinājusi pārtraukumu līdz plkst.13, jo tiesai jāpieņem lēmums par vairāku zvērināta advokāta Gulbja iesniegto dokumentu, tostarp – statistikas par to, cik personas traģēdijas vakarā iegājušas un izgājušas no veikala «Maxima» Rīgā, Priedaines ielā, pievienošanu lietas materiāliem.

Gulbis stāstīja, ka izziņā par apmeklētāju plūsmu redzams, ka brīdī no plkst.16.21 līdz 16.42, kad skanējusi signalizācija, veikalā iegājuši 188 cilvēki un izgājuši 266 cilvēki, bet no plkst.16.42 līdz17.44, kad signalizācija neskanēja, ienākuši 584 cilvēki un izgājuši 485 cilvēki.

Advokāts norādīja, ka šādu izziņu uzņēmums «Maxima Latvija» Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai sniegusi 2015.gada 23.novembri civilprocesa ietvaros, un viņš lūdza šo izziņu pievienot arī krimināllietai.

Jau ziņots, ka ceturtdienas sēdē turpinās cietušo liecību uzklausīšana. Sēde sākās ar nepilnu 20 minūšu nokavēšanos, novēroja aģentūra BNS.

Par cietušajiem Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzītas 268 personas. Cietušo nopratināšana šajā lietā sākās 13.aprīlī un tā turpināsies līdz rudenim.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka marta sākumā tiesa krimināllietu sāka skatīt pēc būtības. Lietā apsūdzēts sabrukušā lielveikala «Maxima» būvkonstrukciju autoruzraugs Ivars Sergets, būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs attiecīgajā periodā Staņislavs Kumpiņš, Mārtiņš Draudiņš, kurš bija atbildīgais būvuzraugs projekta pirmajai kārtai, Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un «Maxima Latvija» darba aizsardzības speciāliste Inna Šuvajeva.

Apsūdzības uzrādītas par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības, valsts amatpersonas bezdarbību un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Apsūdzētās personas savu vainu neatzīst.

Tāpat tiesa lēmusi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu SIA «HND Grupa», arhitektu firmai «Kubs», «Re&Re», «CM Consulting» un «Maxima Latvija».