Lai aizbraukušie latvieši atgrieztos, par 100% jāpalielinās vidējai algai (230)

Konferences diskusiju laikā vairākas reizes izskanēja apgalvojums, ka latviešu diaspora pasaulē ir nozīmīgs resurss, kura potenciāls ir jāizmanto, piesaistot latviešu uzņēmējus, zinātniekus un citu profesiju pārstāvjus Latvijas tautsaimniecībai. Endziņš atzīmēja, ka šī resursa potenciālu pilnībā liedz izmantot tas, ka atalgojums Latvijā ir pārāk zems.

Endziņš uzsvēra, ka tikai tad, kad Latvijas vidējā alga būs 70% apmērā no Eiropas Savienības (ES) vidējās algas, ir iespējams cerēt, ka latviešu diasporas pārstāvji pārcelsies uz dzīvi Latvijā. «Vidējā atalgojuma līmenis ir strauji jāuzrauj uz augšu,» piebilda Endziņš, kurš paskaidroja, ka Latvijas vidējā alga ir jāpalielina par 100%, lai tā būtu vismaz pietuvināta 70% apmēram no ES vidējās algas, kas ir rādītājs, ko diasporas pārstāvji min kā vēlamo atalgojuma apmēru.

Endziņš skaidroja, ka LTRK ir izveidojusi 98 cilvēku tīklu, kas veic atbalsta un informācijas funkcijas diasporas uzņēmējiem pasaulē, palīdzot ārzemju latviešiem noskaidrot atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas ekonomikas un eksporta jomām. Endziņš uzsvēra, ka diasporas uzņēmēji ir nozīmīgs resurss, kura piesaiste veicinātu valsts nodokļu pieaugumu.

Diskusijā piedalījās arī ekonomikas ministra padomnieks Gatis Eglītis, kurš atzīmēja, ka emigrācija ir parādība, kas ne vienmēr jāvērtē noliedzoši, jo šie cilvēki nav zuduši Latvijai. «Tas ir daudzpusīgs potenciāls, kura izmantošanai jārod risinājumi,» sacīja Eglītis, kurš atzīmēja, ka labs piemērs, kā izmantot diasporas ekonomisko potenciālu, meklējams ārvalstu pieredzē. Viņš minēja tādus veiksmīgus piemērus kā Īrija, Norvēģija un Izraēla, jo šīs valstis ir atradušas labus risinājumus, kā izmantot diasporu kā līdzekli investīciju piesaistei un dažādu nacionāla mēroga produktu popularizēšanai pasaulē.

Diasporas pētniece Inta Mieriņa iezīmēja vairākas problēmas, kas saistītas ar diasporas pārstāvju atgriešanu Latvijā. Kā vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem viņa atzīmēja, ka nepieciešams valsts pārvaldes struktūru līmenī pateikt, ka diasporas pārstāvju zināšanas ir būtisks potenciāls, kas valstij nepieciešams, pretējā gadījumā diasporas pārstāvju vidū var rasties sajūta, ka viņi netiek novērtēti.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) investīciju attīstības projektu koordinatore Līga Pļaveniece pastāstīja, ka LIAA pirms dažiem mēnešiem veikusi pētījumu, kura mērķis ir papildināt zināšanas par diasporu potenciālajām iespējām vairot ekonomisko pienesumu valsts tautsaimniecībai. Viņa paskaidroja, ka pētījuma gaitā izstrādāta tehniskā specifikācija, kā sadarboties ar diasporas pārstāvjiem. Pļaveniece atzīmēja, ka «komunikācijas un sadarbības attīstības aspekts ir ļoti būtisks, jo tas ļauj meklēt un apkopot latviešu diasporas kontaktus pasaulē, izveidojot vienotu datubāzi, līdzīgi kā tas ir izdarīts Lietuvā».

Šodien un rīt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiek konference «Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai. 2016». Konferences laikā notiek diskusijas par jautājumiem, kas saistīti ar diasporas problemātiku, tostarp par diasporas potenciāla iesaisti Latvijas tautsaimniecībai.