Ukrainas Bruņoto spēku pavēlnieks: Esam gatavi arī plaša konflikta iespējamībai (165)

Pēc viņa teiktā, kopš karadarbības sākuma 2014.gadā Ukrainas pusē ir aptuveni 2600 kritušo un apmēram 10 000 ievainoto.

Intervijā ziņu aģentūrai BNS ģenerālis atzinis, ka nesaskata pazīmes, kas liecinātu, ka militārā konflikta eskalācija Ukrainas dienvidaustrumos var tikt apturēta, bet viņam arī nav ziņu, ka tuvākajā laikā karadarbība varētu aktivizēties.

«Ukrainas dienvidaustrumos stabilitāte pagaidām nav jūtama un, cik saprotu, tuvākajā laikā arī nebūs - notiek nemitīgas provokācijas, apšaudes, kuru biežums te pieaug, te atkal samazinās. Kolīdz notiek jebkādas starptautiskās apspriedes - vai nu Normandijas formātā, vai ekspertu, ārlietu ministru, valdību līmenī -, šī līkne zibenīgi krītas, bet, kolīdz tikšanās beidzas, tā atkal kāpj augšup,» viņš stāstījis. «Tas ir sava veida psiholoģiskā spiediena elements - gan uz Ukrainu, gan visiem sarunu procesa dalībniekiem, lai tiktu pieņemts Krievijas viedoklis.»

Jautāts, vai Ukraina apsver arī tādu notikumu attīstību, ka Maskavas atbalstītie kaujinieki varētu izveidot sauszemes koridoru uz Krimu, Muženko atbildējis, ka tiek apsvērts «gan šis, gan daudz plašāki scenāriji».

«Mēs pārlūkojam iespējamos scenārijus, sākot no konflikta eskalācijas Ukrainas dienvidaustrumos un beidzot ar plašu agresiju pārējā Ukrainas teritorijā. Saskaņā ar šo scenāriju tiek gatavoti atbildes soļi. Karavīri tam gatavojas, Bruņoto spēku daļas tiek komplektētas, un šobrīd ir gatavas pretoties Krievijas Federācijai,» viņš norādījis. «Ja jau mēs tam gatavojamies, to prognozējam, tātad uzskatām, ka šādi scenāriji var būt reāli.»

Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks pateicies Lietuvai par atbalstu bruņojuma, tostarp letālā bruņojuma, piegādē un militārajām konsultācijām, īpaši attiecībā uz speciālo operāciju spēku veidošanu.

Viņš pieminējis arī iespēju slēgt valdību kontraktus par Lietuvas armijas bruņojuma sistēmu remontu Ukrainā, kurai ir šim nolūkam nepieciešamā infrastruktūra.

«Mēs ceram uz pastāvīgu atbalstu, jo Ukrainai tas vajadzīgs, lai sajustu - un mēs to arī sajūtam -, ka šajā cīņā neesam vieni,» piebildis Muženko.

Jautāts par, viņaprāt, iespējamajām pārmaiņām Ukrainas militārajā sadarbībā ar ASV pēc jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa administrācijas nākšanas pie varas, ģenerālis norādījis, ka attiecībā uz to sadarbību, par ko jau panākta vienošanās, pagaidām nekādām pārmaiņām nevajadzētu būt.

«Tā ir politika, un es kā armijas pārstāvis īpaši nevaru to komentēt. Tā informācija, ko iegūstam, sazinoties ar ASV armijas pārstāvjiem, liek domāt, ka pagaidām nekādām pārmaiņām nevajadzētu būt. Proti, attiecībā uz atbalstu, konsultācijām instruktoru gatavošanā, materiālo palīdzību, par kuru lēmumi jau pieņemti. Nekādu citu signālu pašlaik nav. Saņemam dažādu fondu atbalstu, kas paredzēts Bruņoto spēku reformai, NATO standartu ieviešanai, un tiek lēsts aptuveni 500 miljonos dolāru, un esam par to ļoti pateicīgi,» norādījis Muženko.